Ikdienā mēs par to aizdomājamies reti — līdz brīdim, kad autobuss kavējas, tramvajs ir pārpildīts vai vilciens nekursē vispār. Sabiedriskais transports ir cieši ieaudzis mūsu ikdienā, ka bieži kļūst pašsaprotams. Tomēr tas ir viens no būtiskākajiem pilsētas un reģionu funkcionēšanas balstiem, kas nodrošina iedzīvotāju mobilitāti, piekļuvi darbam, izglītībai, veselības aprūpei un sociālajai dzīvei.
Bez sabiedriskā transporta mūsdienu pilsēta faktiski nevarētu pastāvēt – tas nav tikai pārvietošanās līdzeklis, bet gan sociālās un ekonomiskās līdzdalības instruments. Sabiedriskais transports ieņem būtisku lomu mūsdienu sabiedrības attīstībā, ietekmējot gan ekonomiku, gan vidi, gan sociālo vienlīdzību. Tas nosaka, cik pieejamas ir pilsētas funkcijas dažādām iedzīvotāju grupām, cik ilgtspējīga ir pārvietošanās un cik līdzsvarota ir reģionu attīstība.
SIA "Norma‑A" "Ecolines" apkalpo reģionālos maršrutus Madonas novadā. Līgums ir spēkā līdz 2034. gadam.
Sanita Drēviņa, SIA "Norma‑A" "Ecolines" reģionālo starppilsētu maršrutu daļas direktore stāsta par aktuālo Madonas novadā.
– Cik pieprasīts ir sabiedriskais transports Madonas novadā?
– Skolas laikā aktīvi sabiedrisko transportu izmanto skolēni. Mums ir sadarbība ar Madonas novada pašvaldību, izsniedzot QR kodus. Skolēns ar šo kodu brauc no mājām uz skolu un atpakaļ, līdz ar to uzskaite ir pietiekami precīza. Atskatoties uz janvāri, tie ir desmit tūkstoši braucienu mēneša laikā. Šī grupa ir ļoti aktīva. Tāpat sadarbība ar novada pašvaldību ir saistībā ar atlaidi senioriem. Attiecīgi, iegūstot Madonas novada seniora karti, ir 50 % atlaide braucienam novada teritorijā.
Protams, redzam, ka iedzīvotāji dodas uz darbu, uz Madonas slimnīcu, savukārt tālākie braucieni vairāk ir studentiem uz Valmieru, Cēsīm un Rīgu. Aktualitāte sabiedriskajam transportam ir pietiekama.
Vietējos reisos, piemēram, Ērgļu, Mētrienas, Murmastienes un citos pagastos, vairāk pārvietojas novada iedzīvotāji. Savukārt tālākos reisos ir dažādi.
– Aizvadītajā gadā izskanēja ziņas, ka šogad katrā maršruta tīkla daļā tiks samazināti reisi vai reisu daļas ar zemu rentabilitātes un pārvadāto pasažieru rādītāju. Vai šobrīd izmaiņas netiek plānotas?
– Šobrīd šis plāns ir uz laiku apturēts. Teikt, ka nekas nemainīsies, mēs nevaram. Patlaban Autotransporta direkcijā norit sarunas ar pašvaldībām, tiek pārskatīti reisi, kuros ir mazākais piepildījums. Arī mēs kopā ar pašvaldību iesaistāmies šajā procesā. Esam nosūtījuši savu redzējumu par optimizāciju. Viennozīmīgi kopā ar pašvaldību ir jādomā, kā neierobežot iedzīvotāju pārvietošanos.
– Sekojot līdzi aktuālajam, var manīt, ka regulāri ir izmaiņas, pielāgojot kustības sarakstu.
– Gan no iedzīvotājiem, gan pašvaldībām un skolām saņemam informāciju par reisu atiešanas vai pienākšanas laikiem, ja nepieciešamas kādas izmaiņas. Grozījumus veicam kopā ar Autotransporta direkciju, Vidzemes plānošanas reģionu. Ja iedzīvotājiem ir kādas lietas, kas neapmierina, droši jāvēršas ar informāciju, to sūtot uz epastu: [email protected]. Protams, katram tieši viņam nepieciešamajā laikā autobusu pielikt nevaram, bet varam skatīties, lai būtu optimāli. Tomēr jāņem vērā vairākuma nepieciešamība, un ir bijušas reizes, kad tiek veiktas izmaiņas, bet redzam, ka lielai daļai iedzīvotāju tas tomēr neder, un veicam atkal izmaiņas.
Piemēram, no 9. februāra, lai nodrošinātu skolēnu nokļūšanu uz mācībām, veiktas pārmaiņas autobusu kustībā. Pielāgojumi veikti, lai skolēni no Mētrienas un apkārtējām teritorijām varētu savlaicīgāk un drošāk nokļūt izglītības iestādēs Praulienā un Madonā.
– Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem nākas saskarties ikdienā?
– Teikšu, ka tie ir ceļi. Madonas novadā diezgan daudz tiek braukts pa zemes ceļiem. Ziemā tas ir sniegs un apledojums, savukārt vasarā – bedres. Cenšamies tam sekot līdzi. Tāpat šoferi informē par ceļu posmiem, kur ir problēmas, un kopīgiem spēkiem ar ceļu uzturētājiem meklējam risinājumus. Pa šiem gadiem izveidojusies ļoti laba sadarbība. Arī šoziem nācās saskarties ar situācijām, kad agrajos rīta reisos nevarēja tikt līdz galam, jo bija aizputināti ceļi. Līdz ar to gaidījām, kad ceļi tiks iztīrīti, lai pēcpusdienas reisi varētu notikt. Situācijās, ja reiss netiek izpildīts, vispirms informējam Madonas autoostu. Tāpat katrā pieturvietā ir kustības saraksts, un tur ir norādīts arī tālruņa numurs, uz kuru zvanīt un saņemt informāciju.
Tāpat arī pasažieri mēdz būt dažādi. Ir Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka, kādi ir pienākumi un tiesības pasažieriem. Tur ir noteikti aizliegumi, tajā skaitā, pārvietoties ar sabiedrisko transportu alkohola reibumā, smakojošā, netīrā apģērbā. Pamatojoties uz šo, autobusa vadītājam ir tiesības atteikt braucienu. Vienmēr aicinām šoferus novērtēt situāciju uzreiz, lai nav problēmu šoferim un diskomforts pārējiem pasažieriem.
– Bieži dzirdam, ka trūkst autobusu vadītāju. Vai arī jums nākas ar to saskarties?
– Protams, mēs neesam izņēmums. Šoferu trūkums ir izjūtams visur Latvijā. Ne tikai pie mums, bet arī Eiropā varam just, ka autobusa vadītāja profesija nav pievilcīga jauniešiem.
Ņemot vērā, ka Madona tomēr nav liela pilsēta, situāciju varam atrisināt veiksmīgāk. Nav tā, ka nav šoferu, kas brauc. Izņēmums ir situācijās, kad uzliesmo, piemēram, gripa kolektīvā. Lai būtu jāatceļ reisi šoferu trūkuma dēļ – tā mums nav.
Madonas struktūrvienībā šoferu vidējais vecums ir 59 gadi. Tas ir daudz, un līdzīgi ir visur Latvijā. Daļa šoferīšu ir jau pensijas vecumā. Arī viņus veiksmīgi iesaistām, jo ir reisi no rīta, kur sākam ar skolēnu aizvešanu uz skolu un pieaugušo – uz darbu, bet pa dienu ir ilgāks pārtraukums. Ir šoferīši, kurus šādas darba stundas apmierina. Savukārt vasarā skolēnu reisa nav un šoferis var izmantot atvaļinājumu. Domāju, ka jauniem cilvēkiem tas nebūtu interesanti.
Domājot par jauno cilvēku piesaisti, viens no kritērijiem noteikti ir atalgojums. Notiek sarunas valstiskā līmenī gan ar arodbiedrību, gan Satiksmes ministriju, lai rastu iespēju pacelt stundas likmi. Manuprāt, situāciju mainīt var ne tikai atalgojums. Daudzās profesijās, kur jāstrādā ar rokām, trūkst darbinieku. Tāpat darbs ar cilvēkiem nekad nav bijis viegls, un arī šoferim jābūt pacietīgam, empātiskam, stresa noturīgam. Ir jābūt vēlmei strādāt ar cilvēkiem, un ne katrs to var. Nereti ir grūti, jo ir gan agras darba stundas, gan reisi tiek izpildīti vēlu vakaros. Domāju, ka tas ne vienmēr vilina izvēlēties šo profesiju.
Lai nokārtotu D kategoriju, paiet ilgs laiks. Tiesa, tas nav arī lēti. Ir jāveic pietiekami liels ieguldījums. Protams, ik pa laikam Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā dažādas iespējas iegūt D kategoriju. Ir jāseko līdzi piedāvājumam, lai ar valsts atbalstu nokārtotu šo kategoriju.
– Bieži ir novērotas situācijas, kad reisos, kur ir maz pasažieru, brauc lielie autobusi, savukārt reisos, kur ir vairāk pasažieru – mazie autobusi.
– Cenšamies sekot līdzi pasažieru daudzumam reisos un lielos autobusus norīkot maršrutos, kuros ir vairāk pasažieru. Tomēr mums ir jāņem vērā arī dienas izlaides, kas nozīmē, ka no rīta, piemēram, uz Ļaudonu brauc skolēni un autobuss ir piepildīts, bet šis pats autobuss brauc arī atpakaļ un ir krietni tukšāks. Līdz ar to pasažieriem varētu šķist, ka pārāk liels autobuss tik maz pasažieriem.
– Kā tiek nodrošināta autobusu kvalitāte un atbilstība noteiktajām prasībām?
– Līgumā ar Autotransporta direkciju ir atrunāts, gan kādam aprīkojumam jābūt autobusos, gan autobusu vecums. Noteikumi ir jāpilda, ko arī mēs darām. Prieks, ja pasažieri to novērtē un brauciens viņiem ir patīkams.
10.02.2026.