Kad 1999. gadā izveidoja VAS “Latvijas valsts meži”, tika izveidota arī struktūrvienība “Sēklas un stādi”, kuras pamatuzdevums ir vispirms ražot sēklas, no kurām audzēt stādus mežu atjaunošanai. Šopavasar devos uz Jaunkalsnavu, lai uz sarunu aicinātu VAS “LVM Sēklas un stādi” direktoru MĀRI DRUVASKALNU.
– Kāds bijis pavasaris meža sēklu ieguvei?
– Šis gads nebija diez ko izcils čiekuru ziņā. Pavasara lielās salnas izretināja priežu ziedus, un čiekuri savu sēklu atdeves prieku nesagaidīja, beidza savu misiju ātrāk, bez rezultāta. Ievāktā čiekuru raža ir atvesta uz čiekuru kalti, čiekuri ir izkaltēti, sēklas izbirdinātas, ir sākta sēklu pirmapstrāde, bet par kilogramiem pagaidām nevar runāt, kilogramus zināsim augustā, tagad iegūto materiālu attīra, atslāņo. Meža sēklu ražošana ir atkarīga no klimatiskajiem un augu fizioloģiskajiem faktoriem, tāpēc ievākto meža sēklu apjoms vienā gadā var svārstīties.
– Kuras koku sugas patlaban ir prioritārās?
– Prioritārās ir lapu koku sugas – melnalksnis un bērzs, kam veltām lielus resursus. Sēklu plantācijas ir paredzētas ģenētiski visaugstvērtīgākā sēklu materiāla iegūšanai. Sēklkopības mērķis ir iegūt tādas koku sugu formas, kas būtu ātraudzīgākas un ar augstu koksnes kvalitāti. Līdztekus tiek meklētas formas, kas būtu izturīgākas arī pret slimībām un kaitēkļiem. Pēc dažādu pētījumu rezultātiem, ar selekcijas metožu palīdzību meža produktivitāti iespējams celt vidēji par 18-25 %.
Pagājušajā gadā ir ierīkota jaunā bērza sēklu plantācija, ar labākajiem klonu komplektiem, kas atrodas zem plēves seguma. Pagājušajā gadā šī plantācija tika iestādīta, un šogad pat ziedēšana nebija prognozēta, bet daži bērzu kloni uzziedēja, kas bija pārsteigums. Rudenī uz koka parādās vīrišķie ziedi, kas ir priekšvēstneši, vai ir gaidāma ziedēšana. Pa visu plantāciju ziedu kā tādu nebija (bija tikai kādi 30 vīrišķie ziedi). Sabēdājāmies, ka tā notiek pirmajā gadā, bet, sākoties lapu plaukšanai, uzziedēja sievišķie ziedi. Skrējām uz mežu, jo "ballītei" nepieciešamas gan meitenes, gan puikas, lai pēc tam būtu pilnvērtīga sēkla. Sagādājām un atvedām puikas, skraidījām kā rituālajās dejās ar bērza slotiņu. Kas tikai ir jādara mežiniekiem, lai iegūtu bērza pēcnācējus! Vai šīm rituālajām dejām bija kāds efekts, vai savstarpējā saziedēšanās – apputeksnēšanās un apaugļošanās – notika, rezultātu zināsim jūlija vidū, kad vāksim spurdzes un apskatīsimies, kas iekšā, vai sēklas būs apaugļojušās.
– Kādas platības bērza audzēšanai tiks atvēlētas?
– Kalsnavas kokaudzētavā viss notiek, lai atbrīvotu vietu tikai bērza stādu ražošanai. Jau šajā gadā apjomi tika palielināti. Dekoratīvo stādu izpārdošana vēl turpinās, šajā gadā vēlamies, lai visi košumstādi tiktu realizēti. Nākamajā gadā ir plānots pārkārtot Kalsnavas kokaudzētavas infrastruktūru, pielāgot to bērza stādu ražošanai. Lieli ieguldījumi nav paredzēti, izmantosim esošo infrastruktūru. Meža stādu audzēšana atšķiras no dekoratīvo stādu audzēšanas, pārkārtosim siltumnīcas, poligonus jauno stādu veidu audzēšanai. Paralēli jau bērzu sējam, piķējam, audzējam. Bērza stādus audzē visās "LVM Sēklas un stādi" kokaudzētavās, kur mazākos, kur – lielākos apjomos. Atšķiras stādu audzēšanas metodika vai stādu veids. Mežvidu kokaudzētavā audzējam tikai un vienīgi bērza ietvarstādus. Kalsnavas kokaudzētavā ir ietvarstādi un arī ar in vitro metodi pavairotie bērza stādi. Podiņu kokaudzētavā izaudzētie bērza stādi ir ar uzlaboto sakņu sistēmu, Mazsilu kokaudzētavā – bērzs ar uzlaboto sakņu sistēmu, nedaudz – ietvarstādu bērzs, Strenču kokaudzētavā – gan ietvarstādi, gan ar uzlaboto sakņu sistēmu.
– Nezinātāji jautā, kāda ir atšķirība starp stādu ar uzlaboto sakņu sistēmu un ietvarstādu?
– Kailsaknis ir tieši augsnē sēts sējenītis, kuru norokot ved uz mežu stādīšanai. Klasisko kailsakņu, ko iesēj augsnē, izrok, aizved, iestāda mežā, vairs nav. To ieaugšanas procents ir mazāks un arī stādu kvalitāte, transportējot, uzglabājot un stādot, ir riskantāka. Kailsakņi ar uzlaboto sakņu sistēmu ir iesēti ietvarā, paaudzēti pāris mēnešus, pārstādīti augsnē un, lai sazarotu sakņu sistēmu, turpina augt zemē. Salīdzinot ar sugas brāļiem, ietvarstādiem tie ir druknāki, augumā nedaudz lielāki, vitālāki, iestādot mežā, viņus ir vieglāk atrast, kopt, kaut iestādīt ir nedaudz grūtāk – tos iestāda ar lāpstu, nevis stādāmo stobru. Stādi ar uzlaboto sakņu sistēmu ir nedaudz lētāki par ietvarstādiem.
– Kā paredzama "LVM Sēklu un stādu" attīstība?
– Šajā brīdī vēl ir 10 kokaudzētavas, gada beigās skaits varētu mainīties, kad paliks 8 kokaudzētavas. Jelgavas un Pļaviņu kokaudzētavās stādu audzēšana tiks pārtraukta, Pļaviņu kokaudzētavas teritorija tiks pielāgota sēklu plantācijas izveidei. Šī gada lielākais pārbaudījums ir pārskatīt stratēģiju, jo tiek aktualizēts "LVM Sēklu un stādu" attīstības plāns, sēklkopības nozares ilggadīgais attīstības plāns, paredzot jaunu pienesumu. Kardināli tiks pārskatīti sasniedzamie mērķi, apjomi 10 gadiem, pagaidām tiek apspriests, ko no mums sagaida gan sabiedrība, gan valsts, gan mežsaimniecības nozare kopumā.
– Kas nosaka, ko kokaudzētavās vairāk sēt un kādus stādus ražot?
– Sēšanas apjomus nosaka sēšanas plāns. Pieprasījums pēc priedes stādiem šajā gadā bija pat lielāks, nekā bijām gaidījuši. Tāpēc, lai nodrošinātu pieprasījumu, apjomi ir saplānoti, sējam un audzējam. Sekojam līdzi tendencēm, jo tas produkts, ko iesējam šajā gadā, būs realizējams nākamajā vai aiznākamajā gadā. Priedi varēs stādīt jau rudenī vai nākamā gada pavasarī. Priedes stādus var iegādāties, tikai ir vajadzīga laicīga stādu rezervācija. Ja darbi rit plānveidīgi, jau šajā laikā ir jābūt skaidrībai, kādi meža stādi būs nepieciešami jau rudenī un uz nākamā gada pavasarī.
Stādi nav tas produkts, kuru mēs saražosim, ieliksim plauktā tā kā makaronus vai griķus, ko, ja nenotirgosim tagad, tirgosim priekšdienās.
– Stādus kokaudzētavas audzē realizācijai ne tikai Latvijā…
– Mežvidu kokaudzētavas stādi netika eksportēti. Ir kokaudzētavas, kur tiek audzēts stādāmais materiāls konkrētiem klientiem ar viņu izcelsmes sēklas materiālu. Eksporta un importa virzieni tiek nodrošināti no citām kokaudzētavām, piemēram, no Podiņu, Mazsilu kokaudzētavas.
– Kāda ir stādu ražošanas paredzēto apjomu tendence?
– Stādu saražošanas apjoms ir saplānots, tas ir sabalansēts ar pieprasījuma tendencēm. Ņemot vērā pieprasījumu, strādājam, ražojam, bet arī skatāmies, lai nesaražotu stādus par daudz. Tāpēc vēlamies laicīgu stādu rezervāciju, līgumus ar klientiem. Tas nepieciešams, lai klientam būtu pārliecība, ka pēc gadiem, kad paredzēts izstrādāt mežu, saimnieks būtu nodrošināts ar stādāmo materiālu. Savukārt mūsu saražotajiem stādiem ar noslēgtu līgumu ir garantēts ceļš uz mežu. Lai nebūtu tā, ka saražojam un gaidām, kad brauks "precinieki" no malas. Mežsaimniecība ir plānveidīga, jo tas nav vienas dienas impulsīvs lēmums, ka vakarā izdomāju zāģēt mežu. Apsaimniekošanas process kalendārajā ziņā ir ne tik ātrs un dinamisks kā lauksaimniecības produkcijas audzēšana. Ražojam, pamatojoties uz pieprasījumu, bet cenšamies ražot, lai nebūtu pārprodukcijas un līdz ar to lieki neiztērētu resursu bez seguma. Strādāt plānveidīgi nozīmē saražot tik, cik ņem pretī. Protams, ir mums rezervīte, ja nu vajadzēs, bet arī rezerve nedrīkst būt lieka.
– Kā meža stādītāji vērtē vēso, lietaino pavasari?
– Par šo pavasari mežinieki priecājas, jo stādiņi daudz labāk jūtas mākoņainajos un mitrajos laikapstākļos. Arī stādīšana var turpināties ilgāk, jo citos pavasaros šajā laikā ir bijis +25 grādu un vairāk karsts. Stādiņi jau pie iestādīšanas pārdzīvo stresu, bet sausums ir meža stādiem visbīstamākais.
27.05.2025.