— Uzskatu, ka Madonas novadā bērniem ir dažādas iespējas brīvā laika pavadīšanai, sākot jau no pirmsskolas, pamatskolas, arī jauniešu vecumā, — saka uzrunātā Līva Romanovska (attēlā).
– Dzīvojot Barkavā, bērniem un jauniešiem ir iespējas nodarboties ārpus stundām atbilstoši savām interesēm gan Barkavas pamatskolā, gan arodskolā (JTT Barkavas struktūrvienībā), gan kultūras namā. Tāpēc nevaru teikt, ka visas iespējas ir vienīgi pilsētā. Arī pagastos ir plašs brīvā laika pavadīšanas piedāvājums. Ja tikai ir gribēšana, varēšana atrodas. Bērni darbojas gan sporta, gan kultūras jomā, ir koris, ansamblis, tautiskās dejas, arī sportiskās aktivitātes.
Ļoti bieži vecāki, vēloties nodrošināt bērnam aizraujošu dienu, pat pārspīlē ar interešu izglītību. Ir dzirdēts, ka pirmklasnieks jau ir pieteikts vairākos pulciņos, un beigās ir jāpieņem lēmums, no kā attiekties, lai skolēnam būtu laiks savam pamatpienākumam – mācībām. Lai bērnam neradītu milzīgu pārslodzi, lai nebūtu problēmu, ka nav laika skolas uzdevumiem, vecākiem ir jāraugās, kā bērns ar visu tiek galā, dažkārt jāierobežo. Katra skolēna pirmais pienākums taču ir mācības. Tomēr jebkuram bērnam, jebkuram pusaudzim ir noteikti vajadzīgs kas atbilstoši interesēm arī ārpus mācībām. To varu teikt pēc pieredzes un pateikties savai mammai, ka laikā, kad klasesbiedri devās mājās un domāja, kā pavadīt pēcpusdienu, man sākās otra skola – mūzikas skola. Lai arī tajā laikā man tas likās nevajadzīgi, tagad uz to, ko esmu ieguvusi, skatos tikai pozitīvi.
Manā ģimenē aug meita un dēls, ir 11 un 8 gadus veci. Piemēram, meita dzied ansamblī, dejo tautiskās dejas, arī spēlē volejbolu. Meita apmeklē Madonas sporta skolu, savu laiku paņem treniņi, sacensības, visu var apvienot, bet ir reizes, kad no kaut kā ir arī jāatsakās. Barkavas pamatskolā ir plaši pārstāvēta interešu izglītība. Dēlam ļoti patīk kokapstrāde, stikla apstrāde. Tās ir vērtīgas prasmes, ko pulciņos apgūst. Viņš dzied arī zēnu ansamblī.
Tas, ka bērni ir aizņemti, apgūst dažādas prasmes, negarlaikojas, ir tikai labi, jo nav laika blēņām. Māsa arī brāli pavada tur, kur viņam ir nodarbības, un mums kā vecākiem ir zināms, ka viss ir kārtībā, bērni ir aizgājuši uz pulciņu nodarbībām. Mēs esam mierīgi, jo zinām, kur viņi atrodas, ko dara, ka viņiem ir interesanti. Pat ar visu noslodzi bērni reizēm saka, ka viņiem nav ko iesākt, ir garlaicīgi. Taču, domāju, ka katram tomēr ir vajadzīgs arī kāds laika brīdis, kad neviens neko neliek darīt.
24.03.2026.