— Mums ne tik daudz ir jāmaina citi, kā jāmainās pašiem. Gribētos, lai no sabiedrības pazūd iedomība, ķildas, alkatība un vairojas pazemība, sapratne, pieticība un cilvēciskā cieņa, — tā īsi pirms Latvijas Republikas proklamēšanas svētkiem saka pensionētā skolotāja Janīna Liepiņa no Barkavas.
Ieklausoties skolotājas pieredzē, vispirms vēlējos noskaidrot, kā Latvijas Republikas proklamēšanas svētku svinēšanas tradīcijas iesakņojās, strādājot skolā?
– Latvijas valsts svētki gan darbā, gan ģimenē man vienmēr ir bijuši ļoti nozīmīgi, – uzsver Janīna Liepiņa. – Ģimenē tos svinam, veidojot sirsnīgas attiecības un būdami kopā, skolā vienmēr centos svētku svinēšanu padarīt par tradīciju ar noteiktu kārtību. Pēdējos 15 darba gadus pirms pensijas man iepatikās doma par aizraujošu Tēvzemes nedēļu – no 11. līdz 18. novembrim. Protams, patriotismam jābūt visu gadu, bet rudenī, kad lauku cilvēkam beidzas ražas novākšanas periods, šis laiks kļūst arī par gada atskaites punktu. Novembris līdz ar to bija brīdis ne tikai, lai pateiktos par saņemto un sasniegto, bet Patriotisma nedēļā apcerējām mūsu tautas spēju saglabāt neatkarību un brīvību.
Skolā svētku svinēšanā centāmies ieviest pārdomātas, aktualitātēs balstītas tradīcijas, ņemot vērā gan vēsturiskos notikumus, gan nozīmīgas jubileju atceres, lai gadu no gada scenārijs nebūtu viens un tas pats.
– Kāda bija jūsu loma šo svētku tradīciju veidošanā Barkavas pamatskolā?
– Skolā biju viena no šīs nedēļas galvenajām organizatorēm – centos izveidot skaidras svētku tradīcijas, ņemot vērā konkrētā gada akcentus. Biju vēstures skolotāja, līdz ar to padziļināti pievērsos mūsu valsts nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem, savukārt ģimenē svētkus svinējām un svinam sirsnīgā gaisotnē, iesaistoties visām paaudzēm. Iedrošinu savus mazbērnus aizdomāties par Latvijas vērtībām, tāpat skolā vienmēr esmu rosinājusi jauniešus uz sarunām par Tēvzemi ar saviem vecākiem.
– Kā pamatskolas audzēkņiem piepildījāt šo svētku atzīmēšanas saturu?
– Svinību saturu veidojām ap nozīmīgiem gada notikumiem, piemēram, ja kāds gads sakrita ar Latvijas simtgadi, Neatkarības kara, Latvijas strēlnieku vai Lāčplēša dienas jubileju, tad tam pieskaņojām arī svētku dažādos sarīkojumus. Gatavojām tematisko saturu, izceļot attiecīgā gada personības – jubilārus vai atceres notikumus. Ekskursijas, muzeju apmeklējumi, lekcijas, konkursi vai radošas izpausmes vienmēr tika sasaistītas ar konkrētu tematiku, piemēram, Latvijas armijas veidošanos, Ziemassvētku kaujām vai Satversmes sapulces sasaukšanas gadadienām.
– Pastāstiet mazliet vairāk par skolēnu ekskursijām, par to galamērķiem Latvijas vēstures notikumu kontekstā?
– Ekskursiju galamērķi lielākoties tika pieskaņoti konkrētam vēsturiskam notikumam vai personībai. Piemēram, ja tajā gadā bija strēlnieku kauju vai Latvijas Neatkarības kara īpaša atcere, devāmies uz atbilstošo vietu vai muzeju, lai to izzinātu. Bieži sadarbojāmies ar Kara muzeju Rīgā, iepazinām visas tur piedāvātās programmas. Tāpat organizējām braucienus uz nozīmīgām piemiņas un kauju vietām Latvijas novados, braucām pat uz Kurzemi. Ceļā devāmies jau agri no rīta un ekskursiju rīkojām bērniem no 1. līdz 9. klasei. Pirms tam skolotājam, protams, nācās ieguldīt lielu darbu, lai izplānotu intensīvu un piepildītu programmu.
Skolēnus centāmies aktīvi iesaistīt arī dažāda veida konkursos – gan erudīcijas uzdevumos, gan gatavojot izpētes darbiņus par attiecīgo tēmu, piemēram, sarunas ar vecvecākiem par pagātnes notikumiem. Tāpat skolā notika diskusijas un lekcijas par demokrātijas nozīmīgumu, par Latvijas neseno un tālāku vēsturi.
– Vai barkaviešiem ir svarīga arī pulkveža Oskara Kalpaka piemiņa?
– Jā, protams, pulkveža Oskara Kalpaka piemiņa ieņem sevišķu vietu mūsu skolā, jo Madonas novads ir tieši saistīts ar Kalpaka dzīvi un atceri. Kopš Atmodas laika mūsu skola gan "Liepsalās" (esam uz Oskara Kalpaka dzimtajām mājām gājuši pat kājām), gan Visagala kapsētā, kur pulkvedis pārapbedīts, ļoti aktīvi piedalās visos pasākumos, kas saistīti ar šo lielo personību.
Parasti visā iesaistām skolēnus – rīkojam konkursus, kopā lasām dzeju, pārbaudām zināšanas par Oskara Kalpaka dzīvi un viņa ieguldījumu. Tas ir ne tikai tradīcijas, bet arī lepnuma jautājums saistībā ar mūsu novadu un tā izcilajiem cilvēkiem.
– Kādus vēl nozīmīgus vēsturiskus vai kultūras objektus uzskatāt par vērtīgiem apmeklēšanai?
– Ar audzēkņiem esam bijuši vietās, kas saistītas ar valsts pirmo prezidentu vai Latvijas neatkarībai izšķirošajiem notikumiem. Esam apmeklējuši Brāļu kapus Rīgā, Jāņa Čakstes dzimtas mājas "Aučos", Kārļa Ulmaņa dzimto vietu, tāpat dažādus kultūras un dabas objektus. Ideja ir – lai bērni iepazīst gan vēsturi, gan kultūru un dabu. Esam pabijuši arī Tukuma novada Cinevillā – lielākajā filmēšanas laukumā Latvijā, kur uzņemtas filmas "Baiga vasara", "Rīgas sargi", "Sapņu komanda 1935" un citas. Mācību ekskursijas uzskatu par ļoti vērtīgām skolēnu izglītošanā. Tās sniedz gan informāciju, gan pieredzi, kas bieži ģimenēs nav pieejama. Ekskursiju laikā var apmeklēt vairākus objektus vienā dienā – vēlams, lai tās būtu vismaz divas, trīs izglītojošas programmas, bet viena – izklaidējošāka.
– Vai skolā šāda tradīcijas tiek turpināta?
– Jā, noteikti. Redzu, ka mani kolēģi to turpina – rīko Patriotisma nedēļu, organizē ekskursijas un muzeja programmu apmeklējumu. Jaunie skolotāji izmanto iepriekš izveidoto pieredzi, ienesot tajā savu krāsu.
– Kā Krievijas karš Ukrainā ietekmē mūsu valsts svētku svinēšanu; vai tas piešķir tiem īpašu nozīmi?
– Ukrainas notikumi mūs ļoti ietekmē, liekot vēl spēcīgāk novērtēt neatkarības un demokrātijas vērtību. Saprotam, ka šīs lietas nav pašsaprotamas, tās jāglabā un jāstiprina katru dienu. Karam ir arī audzinoša ietekme – tas cilvēkiem palīdz izprast vērtības, piemēram, brīvības nozīmīgumu. Daudzi, kas agrāk varbūt uz padomju laiku raudzījās nekritiski, tagad saprot, ko īsti nozīmē neatkarība.
– Kā šogad svinēsiet Latvijas svētkus?
– Prieks, ka Barkavas skolā notiek koncerti, padomāts par rotājumiem, tika organizēts lāpu gājiens, rīkotas spēles, kopīgs kino vakars ar iespēju noskatīties režisora Dzintara Dreiberga spēlfilmu "Tīklā. TTT leģendas dzimšana". Arī es tiku aicināta piedalīties lāpu gājienā un uzrunāt sapulcējušos pie Neatkarības kara cīnītāju pieminekļa. Kopā ar skolu un skolēniem svinam svētkus patriotiskā noskaņā.
– Ko novēlat mūsu valstij Latvijas Republikas proklamēšanas svētkos?
– Novēlu, lai mēs, Latvijas ļaudis, prastu novērtēt to, kas mums ir dots – skaisto zemi un to, ka mums kā mazai tautai ir sava valsts. Lai mēs labāk apzināmies, cik daudz panākts, un to sargājam! Lai mums vairāk ir vienotības, mazāk nesaskaņu gan ikdienā, gan arī mūsu līderu starpā.
14.11.2025.