Latvijas Valsts mežu (LVM) kokaudzētavā “Podiņi” audzē tikai kailsakņus — egli, bērzu un melnalksni. Izaudzētie stādi ir pieprasīti gan vietējā, gan ārvalstu tirgū. Stādi nonāk arī citās LVM kokaudzētavās.
Kokaudzētavas vadītājs Artūrs Plešs iezīmē: – Pēdējos gados lapu kokam ir ļoti liels pieprasījums. Tirgus tendences ir mainīgas. Šogad lielā pieprasījumā ir bērzs un priede. Šīs tendences lielā mērā atsaucas uz kokaudzētavu piedāvājumu. Uz "LVM Sēklu un stādu" struktūrvienību fona esam pamainījuši sēšanas plānus un vairāk tiek sēts lapu koks. Tāds ir tirgus pieprasījums. Šobrīd uz lauka aug 10,6 miljoni stādu. Šogad pēc plāna sējam 24 miljonus šūnu, 6,5 miljoni stādu tiks sadalīti Valmieras un Smiltenes kokaudzētavām. Mums paliks vairāk nekā 13 miljoni stādu. Vienā lielajā siltumnīcā ir 1,89 miljoni stādu šūnu, no tiem tiks realizēti ne mazāk kā 1,5 miljoni stādu. Primāri stāda kvalitāti nosaka sēklas kvalitāte. Sēkla ir mūsu pašu, bet ir arī mūsu eksporta klientu sējumi. Pamatā eksports ir uz Zviedriju, bet ir klients arī tepat Igaunijā, kurš apsaimnieko platības arī Latvijā. Eksportā no mūsu kokaudzētavas lielākoties ir egle. Stādi tiek apstrādāti ar eko vasku vai speciālu ūdens bāzes emulsijas krāsu. Lapu koku stādiem šobrīd var pieteikties uz nākamā gada pavasari.
Taujājot, kādas pozitīvas iezīmes ir kailsakņu stādiem, Artūrs Plešs pastāsta: – Lielākoties viss ir atkarīgs no konkrētiem meža apstākļiem. Ir meži, kur derīgāks būs konteinerstāds, jo kailsaknis varētu nepagūt tik labi iesakņoties. Tomēr es teiktu, ka lielākoties kailsaknis ir efektīvāks, jo ir daudz mazo bārkstsakņu un spēja piesaistīt barības vielas ir izteikti jaudīgāka.
"Podiņos" aktīvs darbs norit visu gadu. Stādu audzēšana prasa nepārtrauktas rūpes, sākot no sēkliņas iesēšanas, līdz pat kailsakņu nodošanai pasūtītāju rokās.
– Lielajās apkurināmajās siltumnīcās stādus esam izaudzējuši tādā stadijā, ka varam tos vest ārā, lai tie aklimatizējas, bet pēc tam tie tiks stādīti uz lauka. Tiklīdz siltumnīcas atbrīvotas, tajās tiek ievesti jaunie sējumi. No bioloģiskā skatu punkta – pavasara laikapstākļi ir visveiksmīgākie, lai izaudzētu kvalitatīvus stādus. Sēkla vislabāk attīstās pavasarī, – skaidro Artūrs Plešs. – Jūlija otrajā pusē uzsākam izstādīšanu uz lauka, un turpinām līdz pat septembra beigām. Vairākas reizes poligonā esošie stādi tiek ravēti un retināti. Šogad neierasti agri, jau aprīļa vidū, esam uzsākuši ravēšanu uz lauka. Stādi papildus saņem barības vielas – gan šķidro, gan beramo mēslojumu. Preventīvi tiek lietoti arī augu aizsardzības līdzekļi. Aktīvs darbs norit pie sēšanas līnijas, kas ļauj mazliet vairāk nekā divās dienās piesēt lielo siltumnīcu. Tā kā audzējam tikai kailsakņus, mums ir arī lauku laistīšanas iekārtas. Neraugoties uz to, ka pēdējās nedēļās daudz ir lijis, laukus jau esam laistījuši. Jācer, ka turpmāk nebūs vairs lielas salnas. Aizvadītajā gadā, kad maija sākumā bija izteikta sala nakts, stādi bija pamodušies un apsala jaunie pumpuri, zaudējām aptuveni 40 % no realizācijas apjoma. Esam mācījušies, kas jādara, lai augs maksimāli spētu pretoties salnām.
Kokaudzētava nepārtraukti attīstās. Pašlaik lielākās rūpes ir par ceļu, kas ved uz kokaudzētavu un, kā izrādās, spēj ietekmēt stādu augšanas procesu.
– Šobrīd mūsu lielākā vēlme ir ceļa seguma sakārtošana gar kokaudzētavu. Pastāvīgi uz mūsu laukiem nonāk dolomīta kaļķis, putekļu daļiņas noklāj stādus, lauki tiek kaļķoti. Aptuveni 50 metrus no ceļa ļoti izteikti jūtam, cik slikti aug šie koki. Ir procesā arī citas ieceres, kas atvieglos ikdienas darbu kokaudzētavā un uzlabos kopējo kvalitāti, – uzsver "Podiņu" vadītājs.
27.05.2025.