Kopš maija beigām ilgstošie nokrišņi daudzviet izraisījuši sējumu un stādījumu applūšanu, būtiski samazinot ražību vai pilnībā iznīcinot daļu ražas, ietekmējot arī lauku darbus rudenī. Zaudējumi apdraud daudzu skarto saimniecību dzīvotspēju, tāpēc līdz 4. novembrim izsludināta ārkārtējā situācija lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā.
Uz sarunu aicināju Lauku atbalsta dienesta Viduslatvijas Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāju GUNTU ŽILDI.
– Kā jūs raksturotu 2025. gada dabas apstākļu – salnu, lietavu – situāciju laukos, lauksaimniecībā?
– Jau trešo gadu pēc kārtas lauksaimniecības nozari ietekmē nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi, un situācija kopumā rada ievērojamus zaudējumus lauksaimniekiem. Jāsāk domāt, ka klimata pārmaiņas ir apdraudējums ierastajiem laikapstākļiem, uz kuriem vairs nevar paļauties, bet tikai cerēt un domāt, kā saimniekot tā, lai klimata pārmaiņas pēc iespējas mazāk ietekmētu saimniekošanu laukos. Pavasara salnas nodarīja ievērojamus postījumus augļkopības nozarē. Maijā un jūnijā Madonā bija vislielākais nokrišņu daudzums Latvijā, arī augustā ilgstošās lietavas turpinājās, daudzviet izraisot lauku applūšanu, ceļu izskalošanu, radot neiespējamu lauku apsaimniekošanu. Zemkopības ministrs kopā ar LAD kolēģiem, zinot sarežģīto situāciju Madonas novadā, apsekoja vairākas saimniecības, lai pārliecinātos par situācijas dramatismu.
– Kādas ir lietavu sekas nozarēs: graudkopībā, dārzeņkopībā, lopkopībā?
– Pēc LAD datiem 30. septembrī gandrīz 85 tūkstoši hektāru platību ir pieteikti postījumiem, no tiem Madonas novadā kā cietusī platība ir pieteikti 11 038 ha.
Vislielākie postījumi valstī kopā ir pieteikti šādām kultūrām: ziemas kviešiem – 15 300 ha, ilggadīgajiem zālājiem – 10 900. ha, auzām – 9600 ha, zirņiem – 8000 ha, neapsēto platību arī ir daudz – 6500 ha.
Turklāt postījumi pieteikti arī citām kultūrām ar mazākiem apjomiem, piemēram, ziemas rapsim – 4200 ha, vasaras kviešiem – 4800 ha un vasaras rapsim – 2700 ha. Ja lauksaimnieki vēlas ziņot par postījumiem, tas jādara līdz 4. novembrim.
– Kā ārkārtējās situācijas pasludināšana pasargā lauksaimniekus vai atvieglo zemnieku problēmas?
– Lauku atbalsts ir svarīgs ikvienā situācijā, un, ja lauksaimniekiem klājas grūti, jādomā, kā sniegt atbalstu. Ja lauksaimnieks LAD informē un objektīvi pamato radušos situāciju savā saimniecībā, netiek piemērotas sankcijas par noteiktu līgumu vai atbalsta pasākumu nosacījumu neizpildi. Arī citas iestādes ņem vērā situāciju, un ir iespējams atlikt nodokļu vai kredītsaistību maksājumus. Ir atvieglota subsīdiju saņemšana, jo tiek atzīts, ka neizpilde radusies krīzes situācijā, bet, protams, ārkārtas situācija nekompensē reālos finansiālos zaudējumus, jo naudas plūsmas grūtības un ražošanas zaudējumi paliek uz pašu saimnieku pleciem. Ārkārtējā situācija vairāk pasargā lauksaimniekus no papildu problēmām (sodiem, sankcijām, birokrātijas), bet neatrisina galveno – ražas un ienākumu zudumus. Tā drīzāk ir "pauze", nevis risinājums.
– Vai ir apdraudēta saimniecību pastāvēšana, un kas to ietekmē?
– Pēdējo gadu nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ daudzu saimniecību ieņēmumi ir būtiski samazinājušies, bet izdevumi – palielinājušies. Tas negatīvi ietekmē saimniecību maksātspēju un spēju norēķināties ar bankām par kredītsaistībām, ar pakalpojumu sniedzējiem, darbiniekiem un valsti nodokļu veidā. Vienlaikus graudaugu iepirkuma cenas ir samazinājušās, kas vēl vairāk pasliktina situāciju. Projektu atbalsta pretendenti bieži atsakās no iecerēto projektu īstenošanas augsto būvniecības izmaksu dēļ. Laukos joprojām izjūtams darbaspēka trūkums, bet gados vecākie lauksaimnieki baidās uzņemties jaunas un ilgtermiņa saistības.
Kopumā situācija ir diezgan kritiska – izdzīvot visbiežāk spēj tikai daudzprofila saimniecības, kurām nav lielu kredītsaistību. Tāpēc var teikt, ka daļai saimniecību pastāvēšana patiešām ir apdraudēta, un ļoti noderētu papildu valsts vai Eiropas Savienības atbalsts.
– Zināms, ka piešķirts 4,2 miljonu eiro ES ārkārtas atbalsts nelabvēlīgo laikapstākļu seku novēršanai. Kādi kritēriji ir sadalē?
– Eiropas Komisija par šī gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu nodarītajiem plašajiem postījumiem Latvijas lauksaimniecībai ir piešķīrusi Latvijas lauksaimniekiem 4,2 miljonu eiro Eiropas Savienības ārkārtas atbalstu, kas lauksaimniekiem ir jāizmaksā līdz 2026. gada 30. aprīlim. Ir uzsākts darbs pie atbalsta izmaksas nosacījumu izstrādes un uzsāktas sarunas ar lauksaimnieku organizācijām par atbalsta piešķiršanas nosacījumiem un praktisko īstenošanu.
– Kā valsts atbalsta lauksaimniekus?
– Šogad ir pieļaujamas atkāpes, saimniekojot un ievērojot dažādus nosacījumus, lai saņemtu platību maksājumus, piemēram, zālāji nebija jānopļauj un jānovāc.
Ja lauksaimnieks būs iesniedzis LAD informāciju par salnu un lietavu postījumiem, varēs neievērot vairākus labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus un divu ekoshēmu nosacījumus. Netiks ņemts vērā, ja netiks nodrošināta augu veģetācija no 1. oktobra līdz 15. martam vai ziemāju un starpkultūru sēja nebūs veikta perpendikulāri nogāzes krituma virzienam (LLVS 5); LAD nepiemēros sankcijas, ja netiks nodrošināts augsnes pārklājums (sēti kultūraugi, zālāji) vai pēc kultūraugu novākšanas platība tiks apstrādāta, nesaglabājot minimālo augsnes pārklājumu ziemā (LLVS 6); nav jāievēro augu maiņas nosacījumi (LLVS 7). Ir pieļaujams, ka tiek aparts vai lobīts zālāju lauks, ja saimniekojot ir iebrauktas dziļas rises, bet šādos gadījumos nepieciešams sagatavot lauka fotomateriālu. 2025. gadā ir pieļauts dažādu divu zaļmēslojuma augu maisījums, nevērtējot sugas. Var mainīt laukus, kur tiks iesēta starpkultūra. Ja kādā laukā nav iespējams iesēt starpkultūru, lauku drīkst atsaukt no atbalsta saņemšanas.
No 16. oktobra Lauku atbalsta dienests sāk izmaksāt ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta (ISIP) avansu un bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma (BLA) avansu Latvijas lauksaimniekiem. ISIP avanss tiks izmaksāts 70 %, bet BLA – 85 % apmērā. ISIP avansu pirmajā dienā saņēmuši vairāk nekā 26 700 lauksaimnieku, izmaksātā summa ir 70,9 miljoni eiro. BLA avansa maksājumu pirmajā dienā saņēmuši 2700 klientu, kopā LAD izmaksās 14 miljonus eiro.
LAD par vienu no šī gada mērķiem ir izvirzījis uzdevumu – izmaksāt pēc iespējas lielākas dažādu atbalstu summas jau līdz 2025. gada beigām, lai lauksaimniekiem būtu vieglāk turpināt savu darbu.
21.10.2025.