Latvāni var pamanīt pēc iespaidīgā auguma un skaistajām, dekoratīvajām ziedkopām. Liekas, ka šis augs, lai kā mēs to nīcinātu, ir uz palikšanu.
Zemju īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, kuru teritorijas invadētas ar Sosnovska latvāni, katru gadu aicina aktīvi iesaistīties latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu veikšanā, lai novērstu latvāņu izplatību Madonas novada teritorijā.
Sosnovska latvānis rada lielas ekoloģiskas problēmas. Tas spēj veidot lielas un blīvas audzes, kur pakāpeniski samazinās floras bioloģiskā daudzveidība. Vienlaikus ar ekoloģiskajām problēmām latvānis rada arī nopietnus draudus cilvēka veselībai.
Uz plašāku sarunu par latvāņiem un to apkarošanu aicināju Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikuma Barkavas struktūrvienības augkopības skolotāju AIGARU OĻUKALNU.
– Vai zini visu par latvāņiem?
– Savulaik studēju Latvijas lauksaimniecības universitātē, rakstīju zinātnisko darbu par latvāņiem, bet nedaudz pietrūka līdz disertācijai. Tagad goda amats ir arī Malnavas koledžā, kas ir pakļauta Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei, kur mācu augu aizsardzību, mēslošanu.
Savulaik selekcionētās Sosnovska latvāņa sēklas ieveda no Komi apgabala, kas atrodas aiz Pēterburgas. Latvāni sāka audzēt kā perspektīvu augu skābbarībai Barkavas pagastā, arī bitenieki ievazāja Vestienas pusē. Tagad tas aug izgāztuvju malās, ceļmalās, ļoti daudz Lubāna ezera apkaimē, ienāk arī meža malās. Ērgļos no barona laikiem ir saglabājies Mantegaca latvānis, kas ir nedaudz citādāks, to savulaik ieveda kā dekoratīvo augu.
– Tātad latvānis izplatās līdz ar sēklu izsēšanos?
– Jā, ja noguļ momentu, kad latvānis uzzied, tas izkaisīs tālāk sēklas. Katrs augs tik un tā uzziedēs vienreiz mūžā, kaisīs sēklas tālāk. Var jau pļaut, pļaut un vēlreiz pļaut, bet latvānis tik un tā sagaidīs, kad var uzziedēt. Kad izraku vienu mazu latvāni pie skolas, tam apakšā bija pamatīga sakne. Ja lieto ķīmiju, tad gan beidzas, bet jāraugās, lai kaimiņos netur bites.
– Savulaik tika sastādīts Sosnovska latvāņu apkarošanas plāns Madonas novadā 2022.-2027. gadam. Vai kāds tam seko līdzi?
– Pats esmu saņēmis Barkavas pagasta pārvaldes vēstuli ar brīdinājumu, ka neesmu tik labi strādājis latvāņu apkarošanā, kā vajadzētu. Protams, ka reaģēju un aizgāju vēl pacirst latvāņus. Viņi brauc apsekot teritorijas pirms Jāņiem, bet efektīvākais ciršanas laiks ir tad, kad latvāņi zied. Šogad vēsā laika iespaidā tas ziedēs vēlāk. Par savu zemi ir atbildīgs īpašnieks; ja nav iespēju strādāt pašam, var pirkt pakalpojumus. Madonas novada pašvaldībai savu zemju sakopšanai bija iepirkums latvāņu apkarošanai, iztērēja 17 000 eiro. Pakalpojums ir arī latvāņu miglošanai, kam ir vislielākais efekts, bet jāmiglo ir agri pavasarī, tikko atjaunojas veģetācija, kad ir plus 5 grādi, ko mēdz nokavēt, jāsaskaņo ar kaimiņu biškopjiem. Man ir paveicies ar nomnieku, kas visus latvāņus nomigloja. "Grāvīšu" zeme ir iznomāta, pats sev atstāju padsmit hektārus hobijam. Miglošanai var izmantot VAAD reģistrētos līdzekļus. Kad tikko sākās latvāņu apkarošanas kampaņa, daudzi man zvanīja, klupa man virsū, kāpēc esmu tādus noteikumus sacerējis un ko tagad darīt. Ieteicu latvāņus nomiglot, kas ir arī lētāk, nekā pļaut ar trimmeriem.
Ja pļavā ir latvāņi, jāpļauj un jāliek iekšā skābbarībā. Problēma jau ir tur, kur nepļauj un nav apsaimniekotāja, vai arī ir īpašnieks, bet viņš dzīvo citur. Kad piezvanu, saku, ka kaut kas jādara ar latvāņiem, saimnieks zina, bet nereaģē.
Parasti kampaņa sākas par vēlu, kad jau latvānis zied, būtu jāskaidro un jāatgādina jau laikus, ziemā jāaicina uz semināru. Parasti ietekmīgākais līdzeklis ir nauda, kas var kalpot vai nu par pātagu, vai burkānu. Nekustamā īpašuma nodokli par nesakoptu īpašumu var palielināt, var arī iedot atlaides par latvāņu iznīcināšanu. Var rakstīt projektus, rīkot talkas, jo valsts budžetā naudas invazīvo sugu iznīdēšanai būs arvien mazāk.
– Vai braucot pa novada ceļiem, ievēro latvāņus?
– Man jau ir piešauta acs – kā kaut kur braucu, skatos latvāņus. Ne tikai Barkavas, Degumnieku pusē, Kujas ielejā un citviet arī joprojām ir. Arī citos novados, piemēram, Smiltenes, Priekuļu pusē ir latvāņi. Tur, kur nekopj platības, latvāņi ir. Cēsīs lepojas, ka daudz paveikts latvāņu apkarošanā. Pats esmu eksperimentējis ar latvāņu izskaušanas metodēm, un nekas labāks par lauka apstrādāšanu nav. Laukā pie Švāna tilta vairs latvāņus nemana. Protams, dažus latvāņus var izrakt ar lāpstu, un tas ir tāpat, kā nosist čūsku. Man gan ir trūkums – alerģija pret latvāņu aso smaku. Strādājot ar latvāņiem, esmu palicis gudrāks, plikām rokām nemetos virsū. To neiesaku nevienam, jo to sula rada nopietnus ādas apdegumus.
– Vai latvāņus vispār ir iespējams iznīdēt?
– Līdz 2027. gadam noteikti ne, zinot iedzīvotāju pasīvo dabu. Domāju, ka Sosnovska latvānis ir uz palikšanu, ja vien ne kāda ģenētiski modificētā slimība, bet tas ir bīstami – tad arī burkāni pie mums neaugs, jo ir radinieki. Mums arī cilvēku skaits Latvijā samazinās, bet, ja katrs, kam pieder savs zemes pleķītis, to sakoptu, būtu kārtība. Ja pieder daudz zemes un ar to netiec galā, tad ir, kā ir. Sosnovska latvāņa sēklu izplatīšanos nodrošina apkārtējie dabas faktori. Sēklas izplata putni, meža zvēri un vējš. Ņemot vērā auga agresīvo attīstības modeli, novēro ļoti strauju dabisko fitocenožu piesārņošanos. Piemēram, neapstrādātā augsnē 3 gadu laikā mežmalā grīšļu, vīgriežu un citu savvaļas zāļu vietā izveidojas bieza latvāņa audze, kas veģetācijas laikā sasniedz 3-5 m augstumu. Sadīgstot putnu vai vēja pārnestām sēklām, latvānis ar katru gadu arvien dziļāk iespiežas arī mežā mazāk noēnotās vietās.
Gēnu banka mums ir tepat aiz robežas. Kā karš beigsies, satiksme atjaunosies, latvāņu sēklas atkal sanesīs līdz ar lielajām automašīnām. Magones arī nav vietējais augs, tās zied dzelzceļa malā, iesējušās ar vagonu
kustību.
Kanādas zeltslotiņu mums ir daudz, tās parādās arī pļavās, ir puķu spriganes, korintes mežā, bet tās nevienu ar savu sulu neapdedzinās tā kā latvānis.
04.07.2025.