Varakļānu vidusskolā skolēnu skaits šajā mācību gadā ir saglabājies — izglītības iestādē mācās 268 audzēkņi.
– Septembra sākumā uz skolu atnāca puisis, kas pēc 9. klases bija devies uz Rēzeknes novadu. Katru gadu tā notiek – kāds aiziet un atnāk atpakaļ. Bērni saprot, ka citur nav tik labi, kā šeit. Puiša motivācija bija tāda, ka Rēzeknē ir daudz krievu tautības cilvēku, skolā ir lielas klases, labāk mācīties Varakļānos, – atklāj skolas direktors Juris Daleckis.
Pirmajā klasē šoruden uzņemti sešpadsmit audzēkņi,10. klasē ir vienpadsmit skolēni. – Pagājušā mācību gadā 9. klase un šī gada 9. klase ir mazākās skolā. Ir ļoti svarīgi šos bērnus noturēt Varakļānos, lai viņi turpina mācības pie mums, – uzsver direktors. – Krīze ir jāpārvar, jo pēc tam seko klases, kurās ir pat 30 skolēni.
Par to, ka Varakļānos jāsaglabā vidusskolas posms, Jurim Daleckim nav šaubu: – Tāds ir arī uzdevums deputātiem, kurus novada vēlēšanām virzījām, par kuriem balsojām. Mācību spēki un mācību rezultāti mums ir labi – pagājušajā gadā 13 skolēni skolu beidza, no tiem 11 iestājās augstskolās, 9 tika budžeta grupās. Centralizētie eksāmeni tika nokārtoti ne zemāk kā vidēji valstī. Skolotāju vakances nav. Skolotāja Ārija Tumane darba gaitas skolā šogad beidza – viņa ir tā, kas skolas 5.-9. klašu kori skolu jaunatnes dziesmu svētku skatē aizveda līdz 2. vietai valstī. Ārijas vietā mūziku mācīs un korus vadīs Valda Jermanova. Uzrunāju astoņus jaunus cilvēkus ar augstāko izglītību mūzikā, no viņiem šim darbam piekrita Valda Jermanova. Šogad piesaistījām arī vācu valodas skolotāju, kas turpinās mācīties. Skolotāja ir dzīvojusi Vācijā, perfekti pārvalda svešvalodu, ir vajadzīgie valodas sertifikāti, bet nepieciešama pedagoģiskā izglītība. Bez tam jauna skolotāja, mūsu pašu absolvente, šogad atnāca strādāt sākumskolas klasēs.
Varakļānu vidusskolā jau vairākus gadus pašvaldība skolēniem apmaksā B kategorijas autovadītāju tiesību iegūšanu. Ceturto gadu divpadsmitie to izmanto. Ja eksāmenu skolēns nenokārto, tālāk gan jāmaksā pašam.
Kā būs iekļaujoties Madonas novadā? – Mums ir četri deputāti novada domē, lai cīnās! – atbild direktors. – Līdz jaunajam gadam dzīvosim vēl pēc vecā Varakļānu novada budžeta. 9. klases un vidusskolas klašu audzēkņiem par labām sekmēm ir stipendijas – pusgadā reizi skolēni raksta iesniegumu, ja ir vērtējums vairāk nekā 6 balles, viņi katru mēnesi saņem 30 eiro; ja vairāk nekā 7 un 8 balles – summa ir lielāka. Tāpat iesniegumu pieņemam par sasniegumiem valsts un novada mācību priekšmetu olimpiādēs. 12. klasē šogad mācās divi puiši, kas labi ar to pelnīja – viņi brauca uz mācību priekšmetu olimpiādēm, ieguva augstas vietas un saņēma finansiālu atbalstu. Septembra sākumā ar skolotājiem un audzēkņu vecākiem tikās novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, viņš šo ideju novērtēja kā labu un motivējošu mācīties, tā ka to saglabāsim.
Ieminoties par Madonas novada priekšrocību – skolēnu brīvpusdienām, Varakļānu vidusskolas direktors saka: – Visiem skolēniem līdz pat 12. klasei brīvpusdienas mums bija arī iepriekš. Tāpat piedalāmies programmā "Piens un auglis skolai". Pienu ved uzņēmums "Lazdonas piensaimnieks", ābolus – pagasta zemnieki.
– Vai būsim ieguvēji, esot jaunajā novadā, nezinu, – aizdomājas direktors. – Būsim ieguvēji tad, ja saglabāsim savus štatus virtuvē. Ja atved uz skolu pusdienas termosos, tas nav tas, uz ko tiekties. Jābūt pašiem savai virtuvei uz vietas.
Sadarbība ar Madonas novadu Varakļānu vidusskolai gan bijusi vienmēr.
– Attiecībā uz mācību priekšmetu olimpiādēm un sportu mums koplīgums bija iepriekš, un sadarbība turpinās, – piekrīt Juris Daleckis. – Varakļānu vidusskolā ir Madonas sporta skolas filiāles grupas futbolā un vieglatlētikā. Mainījies varbūt tas, ka virs manis iepriekš bija 1,5 priekšnieks, tagad ir daži vairāk – tā labvēlīgi pajokoju, – smaida direktors.
Būtiski, ka Varakļānu vidusskolā māca arī latgaļu valodu. – Tā bija līdz šim, un būsim vienīgie Madonas novadā, kas to darīsim turpmāk. Latgaļu valodu mācījās 2.-4. klašu grupa un skolēnu grupa līdz 9. klasei, kas to vēlējās. Valodas aģentūra organizē arī dažādus pasākumus Latgales pilsētās, tajos mūsu skola piedalās, – uzsver iestādes vadītājs.
Tā kā Madonas novada pašvaldība virza lielākus projektus skolu siltināšanas, infrastruktūras atjaunošanas ziņā, iestādes vadītājs cer uz skolas ēkas ventilācijas un apkures sistēmas sakārtošanu:
– Ziemas periodā skolā nav auksti, bet klasēs ir maz skābekļa. Audzēkņu skaits dažās klasēs ir 26, savukārt veramais logs ir mazs, un ventilācijas sistēma nestrādā. Kad skolā iepriekš bija sava katlumāja, varējām telpās pielāgot siltumu. Tagad esam pieslēgti pilsētas katlumājai, un ne visās klasēs radiatoros ir vienāda temperatūra – arī tas, esot jaunajā novadā, būs jāsakārto.
09.09.2025.