Dziesmusvētkos ir vairāki mākslinieciskie virzieni — teātra māksla ir viens no tiem. Daces Dzilnas vadībā teātra sporta pulciņš “Improprieks” ir viens no kolektīviem, kas dodas uz dziesmusvētkiem.
Kolektīva vadītāja Dace Dzilna laikrakstam pastāstīja: – Ar teātra sporta pulciņu "Improprieks" mēs galvenokārt piedalāmies tādos konkursos, kur ir jāpilnveido skatuves runa, jāattīstās kā personībai un, protams, jāimprovizē. Veidojam dažādas improvizācijas izrādes un arī vadām pasākumus. Madonā darbojamies jau 9 gadus un septembrī uzsāksim 10. sezonu.
Šis bija ļoti aktīvs gads, tomēr lielākais notikums, protams, ir dziesmusvētki.
Vidzemes reģionālajā teātra sporta turnīrā, kas bija kā skate, lai dotos uz svētkiem, "Improprieks" izcīnīja iespēju piedalīties dziesmusvētkos 1.-4. klašu grupā, 5.-6. klašu grupā un vidusskolas klašu grupā.
Vienīgi žēl, ka teātra sporta izrādes ieplānotas 12. jūlijā – tad, kad visi dzied un dejo, tāpēc vidusskolas vecuma grupa nevarēs piedalīties. Īpaši žēl par tiem jauniešiem, kas improvizē kopš 1. klases un, kad beidzot ir iespēja ar teātra sportu doties uz dziesmusvētkiem, fiziski nevar piedalīties.
Lai gan teātra sports ir par prieku un draudzību, tā ir arī sacensība, kurā komandas tiek vērtētas.
Arī ar manis vadīto leļļu teātra pulciņu jau otro gadu piedalījāmies bērnu un jauniešu teātru festivālā "..un es iešu un iešu!" Valmierā un šogad arī ar improvizatoriem nolēmām iestudēt vizuālā teātra izrādi "Viņš runā"- devām dzīvību no plēves veidotam tēlam. Arī ar šo izrādi saņēmām ceļazīmi uz dziesmusvētkiem.
Ar leļļu teātra jauniešiem iestudējām Hermaņa Paukša klasiskā teātra izrādi "Apsveikuma runa", bet ar jaunākajiem leļļu teātra audzēkņiem izrādi "Rācenis".
Otro gadu ar ļoti labiem rezultātiem piedalāmies arī Skatuves runas konkursā, kura fināls notika dziesmusvētku laikā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. Šogad vienīgais no Madonas novada turp devās Niks Stepanovs, kurš sacentās 38 Latvijas labāko stāstnieku konkurencē.
1.-4. klašu grupā balvā esam ieguvuši ceļojošo pērtiķi Šā, kas tiek piešķirta katras klašu grupas labākajai komandai. Dziesmusvētkos nāksies to atdot komandai, kura tiks atzīta par stiprāko šajā vecumposmā. Pie mums šis pērtiķis stāvēja 5. gadu, jo pandēmijas laikā sacensības nenotika un pagājušajos gados Latvijas mēroga sacensībās šī klašu grupa nepiedalījās.
Improvizācija ir par pieņemšanu – mācāmies pieņemt visus, arī ja kāds nav tik profesionāls vai zinošs improvizators. Norit sadarbība arī ar biedrību "Mēs saviem bērniem". Tur mācu teātri cilvēkiem ar īpašām vajadzībām teātra studijā "Mēs". Gribas, lai abas teātra grupas iepazīstas un jaunieši kļūst atvērtāki citādajam.
Šogad arī izveidojās sadraudzība ar Rīgas Hanzas vidusskolas improvizācijas teātri – ciemojāmies viens kolektīvs pie otra, veidojām kopīgas izrādes.
Man pašai teātra sports un improvizācija ir teju visa dzīve. Vienīgā diena nedēļā, kad neimprovizēju ir sestdiena. Mani aizrauj, ka šajā žanrā jebkāda darbība uz skatuves izskatīsies labi – šī māksla ļauj katram būt pašam un dod pozitīvas emocijas. Arī es kā skolotāja nepārtraukti attīstos, mācos un meklēju jaunus improvizācijas veidus un teātra sporta tehnikas, spēles. Dodu iespēju citiem attīstīties, iedvesmoju nebaidīties kļūdīties un uzdrīkstēties komunicēt. Pēc nodarbībām vienmēr tiek sniegta atgriezeniskā saite – kas patika, ko gribētos citādāk. Jau otro gadu vadu arī improvizācijas teātri pieaugušajiem "I'll be back", ar kuriem šogad tika veidotas trīs izrādes.
11.07.2025.