Digitālās prasmes nodrošina plašu iespēju loku, sākot no saziņas ar tuviniekiem, beidzot ar valsts un banku pakalpojumu izmantošanu. Tomēr ne visiem sabiedrības locekļiem pāreja uz digitālo vidi ir vienkārša. Īpaši izaicinoša tā var būt senioriem, kuriem modernizācija rada pilnīgi jaunu pieredzi.
Lai veiksmīgi apgūtu tehnoloģijas, būtiska loma ir atbalstam un pareizai mācību pieejai. Projekta „Sabiedrības digitālo prasmju attīstība" ietvaros mentore LĪVA ROMANOVSKA digitālo pasauli palīdzēja apgūt vairāk nekā trīssimts senioriem. Viņa atzīst, ka būtiski ir ne tikai iemācīt konkrētas prasmes, bet arī veidot izpratni un pārliecību par to pielietojumu ikdienā.
– Padalies novērojumos, kas ir senioru lielākais izaicinājums, sākot apgūt modernās tehnoloģijas.
– Jau vairāk nekā divus gadus esmu Pakalpojumu nodaļas vadītāja Madonas novada bibliotēkā. Mani tiešie darba pienākumi ir uzraudzīt digitālās prasmes un sniegt e-pakalpojumus klientiem. Pat pirms projekta sākuma novēroju, ka ir daļa senioru, kuri ir diezgan labi pārzina tehnoloģijas, bet ir arī seniori, kuru zināšanas ir minimālas vai to nav vispār, un tas ir tikai un vienīgi normāli. Man bija liels prieks piedalīties šajā projektā un palīdzēt tieši gados vecākajai paaudzei apgūt digitālās prasmes vēl vairāk nekā ikdienā. Projektā darbojās četri mentori, un lielākais senioru īpatsvars grupās bija man. Saskāros ar dažādiem zināšanu līmeņiem, sākot no pamatzināšanām līdz vidējām, ko seniori apguvuši darba gados, strādājot ar vecajām datorprogrammām. Daudz kas jau bija zināms, tomēr, ņemot vērā, ka viss attīstās, var rasties nesaprašana, jo programmas taču nemitīgi tiek pilveidotas. Kopumā darbs bija ļoti interesants, lai arī intensīvs. Senioriem vajadzēja paskaidrot, ko nozīmē katrs tastatūras taustiņš, kā strādā „pele", kā ieslēgt datoru un kas vispār ir digitālā vide. Mani uztrauc tas, ka mūsdienās digitālā telpa mainās un attīstās pārāk strauji, līdz ar to grūti izsekot un tikt visam līdzi. Aizrunājāmies arī par to, kāpēc daudzi nelieto digitālos rīkus. Kā iemeslu seniori minēja bailes tikt izsmietiem par to, ka viņi kaut ko nemāk izdarīt. Pēc palīdzības var un vajag vērsties bibliotēkās, kurās strādā zinoši darbinieki, vai pie ģimenes locekļiem. Digitālo un e-pakalpojumu lietošanā nav muļķīgu jautājumu.
– Lūdzu, pavērtē izmantotās mācību pieejas efektivitāti digitālo prasmju apguvē!
– Projekts pats par sevi ir brīnišķīgs, materiāli – ļoti labi sagatavoti, un izraudzītas labas tēmas. Mentori iesaistījās šo tēmu izstrādē un papildināšanā. Lai veiksmīgi integrētu visas mācību laikā iegūtās zināšanas, jāiegulda regulārs darbs, taču projekts bija īslaicīgs – astoņu akadēmisko stundu garumā. Mācības varēja būt biežākas un regulāras, tendētas uz senioru auditoriju. Ir iecere turpināt senioru iepazīstināšanu ar digitālajiem rīkiem un pakalpojumiem. Arī mums – cilvēkiem, kuri ikdienā lieto un izmanto e-vidi, – jāapgūst jaunākie atjauninājumi un versijas, tāpēc ne vienmēr esam tik kompetenti šajā jomā. Man patika, ka apmācības notika trīs līmeņos – pamata, vidējā un augstākā. Uzskatu, ka arī tiem, kam jau ir gana laba zināšanu bāze, nenāktu par ļaunu atsvaidzināt visu vēlreiz, atkārtojot no pašiem pamatiem. Jāteic, ka mūsu sabiedrībā ir daudz viedu senioru, kuri ikdienā izmanto planšetes vai portatīvos datorus, un man lielu prieku sagādāja tas, ka varēju no viņiem kaut ko gūt. Piemēram, ir seniori, kuri internetvidē cītīgi pēta savus dzimtas kokus dažādās vietnēs un datubāzēs, par kuru esamību es zināju, bet padziļinātāk papētīju tieši senioru dēļ, kuri mani ieinteresēja. Saistoši bija vērot, kādas vajadzības un intereses ir katram senioram un ko dators var sniegt, sākot no laika kavēkļiem un beidzot ar dzimtas koku izzināšanu.
Atsevišķas nodarbības veltījām Smart-ID un e-parakstam – savas elektroniskās identifikācijas rīkiem. Tikai ikdienā pielietojot šīs prasmes, var tās iemācīties. Ļoti liels atspaids šajās mācībās – tika padziļināti izskaidrota autentifikācijas elektronisko rīku būtība, nepieciešamība un ar daudziem piemēriem norādīts, ka bez attiecīgajiem rīkiem savā ikdienā daudzas darbības vairs nav iespējams veikt. Diemžēl nu jau ir pienācis laiks, kad, gribi vai negribi, šos digitālos rīkus vajag visiem.
– Raksturo galvenos faktorus, kas, tavuprāt, nosaka senioru veiksmīgu iesaisti digitālo prasmju apguvē!
– Apmācību dalībnieki tiek sadalīti zināšanu grupās. Nodarbību sākumā iedrošināju seniorus, ka tālāk neiesim, kamēr kādam būs kas neskaidrs. Mēs esam komanda un finišā iesoļosim kopā. Vadīju nodarbības arī citu vecumu cilvēkiem, bet senioru grupas bija vissaliedētākās, visdraudzīgākās. Ja kādam kaut kas nesanāca, cits tūlīt steidzās palīgā vai mazā grupiņā centās saprast, kas ir par vainu. Kā mentore sajutos ļoti respektēta – varēja redzēt, ka cilvēki, kuri sēdēja skolas solā laikā, kad skolotāja vārds bija likums, to nav aizmirsuši pēc tik daudziem gadiem.
Veiksmīgai tehnoloģiju apguvei primārais ir sapratne no ģimenes, radiem, draugiem un kaimiņiem. Kā jau teicu, pēc palīdzības var vērsties bibliotēkās. Gribētos teikt, ka esam kļuvuši mazliet saliedētāki un iecietīgāki pret senioriem un citiem cilvēkiem, kam uzreiz nevedas darbības ar digitālajiem rīkiem. Arī pēc mācībām daudzi seniori nāk uz bibliotēku veikt dažādus e-pakalpojumus. Bija situācija, kad ar seniori veicām konkrēto darbību ar e-parakstu, bet kaut kas nesanāca, un kundze ļoti pārdzīvoja. Mani priecēja tas, ka sieviete, kas sēdēja pie blakus datora, pienāca klāt un mēģināja kundzi nomierināt, iedrošinot ar vārdiem.
– Vai senioru attieksme pret digitālajām tehnoloģijām apmācību laikā ir mainījusies?
– Jā, bija daļa senioru, kas pēc mācībām jutās drošāk, bet es tiešām daudz laika veltīju riskiem e-vidē, medijpratībai un informācijas analīzei. Necentos biedēt, bet radīt uzmanību un pietāti pret visiem ienākošajiem zvaniem, e-pastiem. Dažreiz pašai šķita, ka drošībai veltu par daudz laika, jo daļai senioru radās bažas, ka e-vide nav droša, taču tā jau arī ir. Atgādināju – ja karā gribi uzvarēt, jāiepazīst ienaidnieks. Protams, e-pakalpojumu lietošana nav karš, bet ir jāapzinās riski, lai neveidotos situācija, kas pēc tam radītu vēl lielākas problēmas. Digitālā drošība ir ļoti būtiska, neviens nav pasargāts no krāpniekiem.
26.06.2026.