(Turpinājums no 14. un 19. oktobra numura)
Savulaik nēsāju T kreklu, uz kura uzdrukāts šķībais Pizas tornis. Uz melna kokvilnas auduma (piedāvājot asociācijas ar nakti) vizēja torņa slīpne ar krāsainiem, it kā gaismas iedegtiem logiem.
Kad šoruden nonācu aci pret aci ar Pizas torni, sapratu, cik atšķirīgs dabā ir šis populārais objekts. Pirmais, kas pārsteidza, – tornis nav vientuļš, tas iekļaujas stilistiski vienotā ansamblī. Lai gan katra ansambļa celtne – katedrāle, baptistērijs, zvanu tornis – būvēta savā laikā un tās cēluši dažādi meistari, ansambļa kopējā arhitektoniskā iecere ir saglabāta un veido saskanīgu harmoniju. Nācās mainīt arī priekšstatu par celtnes tonalitāti. Pizas tornis ir balts; zila un sarkana gaisma tā logos neblāzmo. Tornis, gluži tāpat kā katedrāle un baptistērijs, ir apšūts ar balta kaļķakmens plātnēm. Visām trim celtnēm raksturīga vienota fasāžu apdare – vairākās rindās cita virs citas izvietotas arkāžu joslas, kas balstās uz graciozām kolonniņām. Šajās celtnēs zudusi romānikas stilam raksturīgā smagnējība, tās izskatās viegli un iedvesmojoši.
Torņa slīpums
Slavenā šķībā, 54,5 m augstā zvanu torņa (1174-1372) nobīde no vertikālās ass (ko izraisījusi nevienmērīgā grunts struktūra) jau sasniedz 4,2 m, un celtne vēl joprojām turpina svērties uz sānu, tā radot reālas sagrūšanas briesmas. Mūsdienās tiek aplūkoti visi iespējamie rekonstrukcijas un celtnes saglabāšanas varianti, lai slavenais Pizas tornis tomēr nepārvērstos par gruvešu kaudzi. Šobrīd ziemeļu pusē tornis ir par diviem metriem augstāks nekā dienvidu pusē – gada laikā tornis nosliecas par 1 milimetru. Torņa iekšpusē ved kāpnes ar 295 marmora pakāpieniem. Par atsevišķu samaksu interesentiem tiek piedāvāts uzkāpt tornī un novērtēt iespaidīgo skatu uz Pizas apkārtni.
Galileo Galilejs
Piza ir slavena ne tikai ar šķībo torni, šīs pilsētas universitātē mācījās Galileo Galilejs (1564-1642). Izcilais renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis un domātājs ir dinamikas kā zinātnes nozares un eksperimentālās fizikas pamatlicējs. Viņš definējis inerces likumu un brīvā kritiena likumu, formulējis ķermeņa kustības pa slīpni un trajektoriju pamatprincipus. Galileo Galilejs izvirzīja ideju par kustības un miera stāvokļa relativitāti (Galileja relativitātes princips), izgudroja termoskopu (mūsdienu termometra priekšteci), izveidoja teleskopu un veica virkni atklājumu astronomijā. Interesanti, ka saviem pētījumiem Galilejs izmantoja arī Pizas torņa slīpumu.
Parmas delikateses
Būt Itālijā un neatvest gastronomiskus iespaidus nav brauciena cienīgi. Sarunu par delikatesēm provocē Parma. Vispirms Itālijas lielpilsēta sniedz baudījumu acīm. Apskatām 10. gadsimtā celtu baznīcu ar Antonio Allegri da Korredžo (1489-1534) freskām. Slavenais itāļu meistars Korredžo tiek uzskatīts par neapstrīdamu baroka tēvu glezniecībā. Tas ir piemērs, kad renesanses laikā parādās baroka stila elementi ar krāšņām krāsām, liektām līnijām un formām, gleznainumu, dažādiem gaismas efektiem, spēcīgiem spožas gaismas un ēnas kontrastiem. Korredžo apgleznojis arī Parmas katedrāles kupolu, tā apgleznošanā lietojot neparastu tehniku – debesu ainas attēlotas perspektīvā no apakšas. Bez tam Korredžo gleznojis jutekliskus mitoloģiskas tematikas darbus, piemēram, „Jupiters un Jo", „Danaja". Mākslinieka tēlos fiksētās kustības un gaismas spēle ir vēlākā baroka mākslai raksturīgi lielumi. Iluzora un dzīvespriecīga ir Korredžo glezniecība, pēc tās apskates iederas vīna malks un gabaliņš siera.
Parmas siers
Parmas siers tiek dēvēts par dižciltīgu, jo produkts mūsdienās tiek ražots pēc tieši tādas receptes kā pirms astoņiem gadsimtiem. Parmas sieru minējis jau izpriecas mīlošais Bokačo grāmatā „Dekamerons".
Govis, no kurām iegūst pienu Parmas siera ražošanai, gana īpašās, pastāvīgi pārraudzītās ganībās, to barošanā ievērojot ļoti stingras prasības. Siera ražošanas procesā sajauc divus izslaukumus – pilnpienu un nokrejotu pienu. Siera nobriešana un nogatavošanās ilgst no viena līdz trim gadiem, un gatavais siera ritulis sverot gandrīz 40 kilogramu. Kaut arī siers ir krējumains, valgs, līdzīgs treknajiem sieriem, faktiski tam ir viszemākais tauku procents. Šī īpašība un unikālais sastāvs – kalcija, vitamīnu un proteīna klātbūtne – padara to par vienu no visveselīgākajiem produktiem. Siera garša ir maiga, aromāts – intensīvs, tomēr nekad nav ass.
(Turpinājums sekos)
Autore: INESE ELSIŅA