„Es esmu ļoti pateicīga saviem vecākiem un Dievam būt šeit un tagad” — tā par sevi saka INA HEISELE. Viņa strādā Madonā, brīvajā laikā ar sirdi un dvēseli nododoties zefīru un zefīra ziedu gatavošanai. Ar gardajiem našķiem tiek iepriecināta gan ģimene, gan draugi un kolēģi.
– Gan manam vīram, gan pārējiem ģimenes locekļiem ļoti garšo zefīri, bet veikalā nopērkamie ir pārāk saldi un īsti nekārojas. Nolēmu pamēģināt zefīrus pagatavot pati, un izdevās. Mēģinu dažādas garšas, visas ir sanākušas labi. Visbiežāk gatavoju zefīrus no ābolu biezeņa, olu baltuma, agara un cukura. Visas sastāvdaļas vienkārši sajauc kopā ar mikseri, un gardums top aptuveni stundas laikā. Vienā porcijā ir apmēram 30 zefīriņi, baudīt tos var uzreiz, bet līdz fasēšanai kastītēs jāgaida no 8 līdz 24 stundām. Zefīrus gatavot var principā no jebkādiem augļiem un ogām, kas nav ūdeņainas, jo tad agars nerecēs. Lai uztaisītu zefīru ziedus, izmantot var tikai ābolus, jo tajos ir pektīns, kas satur konsistenci kopā, bet man vislabāk garšo rabarberu zefīri. Ziemā izmēģināju apelsīnu un mandarīnu zefīrus, tie arī ir ļoti garšīgi, bet diemžēl šie augļi ir visai ūdeņaini. Taču garšu var dabūt labu. Zefīra ziedi top, izmantojot kulinārijas uzgaļus, ko lieto kūku garnēšanai, – savā hobijā dalās Ina Heisele.
Veikala zefīriem ir ilgs uzglabāšanas termiņš, turpretī mājas zefīriem tas ir līdz divām nedēļām. Ina zefīrus ir mēģinājusi pat ievietot saldētavā, un izrādās – tie nesasalst. Zefīri ir tikpat garšīgi un mīksti, tikai vēsi, kad tiek izņemti laukā no saldētavas, un tos var likt galdā jebkurā laikā. Brīdī, kad zefīri nonāk saldētavā, tiem „apstājas" derīguma termiņš. Ja tos glabās uz galda, zefīri ātri vien sakaltīs un kļūs nebaudāmi, zefīriem patīk vēsums. Šos zefīrus var arī pildīt, bet Ina to nav mēģinājusi – viņai garšo tāpat vien.
Ja kāds vēlas pamēģināt pašrocīgi pagatavot šādus zefīra ziedus, Ina iesaka vispirms paskatīties video receptes, kas pieejamas internetā. Lai gan sākumā šķiet, ka tas nav nekas sarežģīts, tik vienkārši nemaz nav. Uzmanība noteikti jāpievērš sastāvdaļām un to kvalitātei.
Ina gan Ziemassvētkos, gan 8. martā ir gatavojusi gardos sveicienus kolēģiem, visvairāk iecienīts rabarberu zefīrs. Izrādās, ka šo našķu gatavošanai labi der 'Antonovka', jo šajos ābolos ir daudz pektīna, kas ir vajadzīgs. No āboliem pagatavo biezeni, ievieto saldētavā un, kad vien ir nepieciešams, ņem ārā un izmanto.
– Es esmu ļoti pateicīga saviem vecākiem un Dievam būt šeit un tagad. Esmu mantojusi mammītes mīlestību pret dabu un čaklumu no vecākiem. Mana vislielākā mīlestība ir mana ģimene – vīrs, dēli un mazbērniņi. Ja ģimenē ir bērni, vienmēr ir vēlme iepriecināt viņus ar kārumiem. Kūkas un kūciņas – virtuvē radot es atpūšos. Katram zinu viņa kārumlietiņas. Mazbērniņi, atbraucot ciemos, jau zina, ka pie Zīlīšomes būs jampadracis virtuvē. Tad vecākiem ir, ko nopriecāties par bērnu prasmēm un izdomu. Pavlova rulete, kas ir gaisīga kā mākonītis, uzliek punktiņu uz „i" visiem, kuri to nogaršo. Pat visstriktākajiem kūku neēdājiem, – smaidot saka Ina Heisele.
Visi dārzeņi un augļi tiek izaudzēti pašu dārzā. Ina teic – varbūt kādam grūti būšot noticēt, bet tiklīdz pirkstiņi ir zemē, viņa atpūšas un aizmirst visas ķibeles un raizes.
– Zemē ir spēks, ķermeņa dziedināšana un auglība. Savām vajadzībām noteiktā laikā lasu tējas, taisu vaska sveces ar augiem un kvēpeklīšus. Tas viss noder pašiem, un kalpo kā lieliskas dāvanas. Ir jāiet dabā, jo tur ir viss mums un mūsu veselībai! Straujiem soļiem dabas izzināšana atgriežas cilvēku ikdienā, jo tabletītes no aptiekas ne vienmēr ir palīdzība sev pašam. Ģimenē esam kaislīgi ceļotāji pa Latviju un ne tikai.
24.05.2024.