Par Zalgauskas muižu, kurā saimnieko Osvalds un Ludmila Lucāni, plašāk tika dzirdēts maijā, kad notika Muzeju nakts.
Zalgauskas muiža aicināt aicina atgriezties pagātnē un ļauties vienreizīgumam, ko sniedz vēstures pieskāriens. Zalgauskas muižu senāk apdzīvojuši baltvācu muižnieki. Muižas vēsture aizsākas 1780. gados. Muižas pagrabu velves ir saglabātas vēsturiskajā izskatā, un tām piemīt maģiska aura.
Savu muižas stāstu pastāsta Osvalds Lucāns: – Kaut kur savā būtībā esmu dabas cilvēks. Ieklausos ticējumos, dabas gudrībās, parunās un teikās. Vienmēr ir aizrāvušas senas lietas. Reiz brālēnam stāstīju, ka vēlos iegādāties muižu. Biju atradis Preiļu pusē koka muižu skaistā vietā – upes krastā. Nezinu, kas, bet mani vilināja senas ēkas. Tā notika, ka to ēku iegādāties tomēr nebija lemts. Bet brālēns stāstīja, ka tepat Madonas novadā pārdod senu pamestu muižu. Nolēmu atbraukt un apskatīties. Atceros, ka bija ļoti lietaina diena. Skats bija skumjš – durvis aiznaglotas, ieaugusi zālē, bet, tiklīdz iegāju telpās, mani pārņēma silta aura un svaigums. Muiža mani uzrunāja. Apspriežoties ar sievu, viņa ļoti nevēlējās. Pēc trim gadiem es atkal interesējos par Zalgauskas muižu, un tā joprojām nebija pārdota. Uzskatu, ka tā mani gaidīja, un arvien vairāk pārliecinos, ka katrai lietai ir savs saimnieks. Viss notiek tad, kad tam ir jānotiek.
Osvalds muižu iegādājās 1998. gadā. Agrāk tā kalpoja kā dzīvojamā māja, ir bijusi mežsargu māja. Muižā atradās pat bibliotēka un Zalgauskas kultūras nams, bet kopš 2002. gada tā lēnu garu tiek atjaunota, lai kaut nedaudz būtu iespējams atgriezties pagātnē un to varētu apskatīt arī plašāks interesentu loks.
– Muiža ir pārdzīvojusi dažādus laikus, daudz cilvēku. Diemžēl katram attieksme pret šo nozīmīgo ēku ir bijusi citādāka. Mūsu īpašumā tā nonāca ļoti bēdīgā stāvoklī. Šobrīd tiek darīts viss, lai tā kaut nedaudz atgūtu sākotnējo izskatu, – uzsver Osvalds. – Lai tuvāki un tālāki viesi iepazītu muižu, tā durvis vēra Muzeju naktī, kad tika piedāvāta aizraujoša programma. Tik lielu interesi nebiju gaidījis, bet tas patīkami pārsteidza.
Muiža ir īpaša vieta. Ar savu auru un kiču. Pēc saimnieku domām, to nedrīkst pazaudēt, tāpēc tiek darīts viss, lai Zalgauskas muiža tiktu atjaunota un jau pavisam drīz tā kļūtu par lauku muižu, kura piedāvā plašas iespējas, arī nakšņošanu.
– Ir izremontētas trīs istabiņas, kuras jau šobrīd ir iespējams izmantot, lai pārnakšņotu. Manuprāt, ļoti svarīgi ir interesentiem piedāvāt iespēju apskatīt muižu, uzzināt tās vēsturi un varbūt pat piedāvāt kādu nebijušu aktivitāti. Muižas pagrabos jau tagad ir izveidots pavisam neliels muzejs ar seniem un antīkiem priekšmetiem. Liela daļa no tiem ir atrasta tepat muižas apkārtnē. Ir lietas, ko sadāvinājuši draugi. Arī telpas tiek iekārtotas, īpaši piemeklējot mēbeles, lai radītu senatnīgo noskaņu. Mēbeles pats arī restaurēju. Muižai tādas masīvas, senatnīgas lietas piestāv. Šobrīd esmu novērojis, ka cilvēki no senatnīgām mēbelēm mēģina atbrīvoties, bieži vien tās iznīcinot. Tagad laikam tāds laiks, kad cilvēki mājokļos izvēlas minimālismu, vieglas un praktiskas mēbeles. Bet senie skapji, galdi un gultas nes līdzi savu enerģētiku un vēsturi. Jāatzīst, ka tās tiešām piestāv lielām un plašām ēkām. Lai gan ir istabas, kurās jau ir veikti remontdarbi, pēc iespējas vairāk tiek saglabāts senatnīgums. Muižas sienas ir biezas, ziemā ir ļoti silts. Telpas neizsalst. Nenovērtējami ir dabiskie materiāli – koka grīdas, ar kaļķi balsinātās sienas un griesti. Tie materiāli ir elpojoši, līdz ar to telpas, pat ja tās nav apkurinātas, saglabā vienmērīgu temperatūru. Pēc iespējas vairāk vēlos saglabāt dabiskumu.
Kā jau muižai piederas, ir savs parks ar greznām rozēm un dīķis, kurā dzīvo dažādas zivis. Kā stāsta Ludmila, parkā ilgi uzkavējas saule, un saulrieti ir īpaši skaisti.
Zalgauskas muiža sevī glabā daudz noslēpumu un stāstu, kuri vēl ir jāatklāj. Bet saimnieks Osvalds piebilst, ka pilnmēness caur muižas logiem izskatās pavisam citādāks.
– Uz svētkiem draugi un radi sadāvina naudu. Ilgi domāju, ko es varētu iegādāties. Nolēmu ko paliekošu – teleskopu, caur kuru var vērot mēnesi un zvaigznes. Tikko veidojas pilnmēness, tas kļūst īpaši skaists, un procesā ir kas noslēpumains, pat mistisks. Caur teleskopu ir iespējams saskatīt krāterus un ielejas. Skats ir brīnišķīgs, – atzīst Osvalds.
Pēc Osvalda domām, ļoti svarīgi ir darīt visu, lai mūsu novadam piesaistītu arvien jaunus apmeklētājus, bet tie, kas reiz ir bijuši, noteikti vēlētos atgriezties.
– Ne vienmēr galvenās ir naktsmītnes, bet ļoti nozīmīgi ir parūpēties par apskates objektiem. Tāpēc ir jāsadarbojas savā starpā arī uzņēmējiem, lai interesentiem būtu plašākas iespējas iepazīt novadu, apskatīt aizraujošas vietas. Uzskatu, ka muiža ir lieliska vieta, kuru ir interesanti izzināt. Nav jau tik daudz vairs to muižu, kuras ir atvērtas plašākai apskatei. Muiža ir vērtība, kura ir jāglabā un jāsaudzē, lai arī nākamās paaudzes redzētu, kas ir šīs varenās ēkas, – uzskata Osvalds Lucāns.
21.06.2019.