Populārs teiciens apgalvo, ka cilvēkiem labāk nezināt divas lietas – kā taisa desas un politiku; abās iekšā var būt velns zina kas… Vācijā gan teiciena pirmā daļa nav aktuāla – desu (pareizāk sakot – desiņu) šķirne ar desmitiem vai pat simtiem gadu senu oriģinālu izgatavošanas recepti ir pilsētas vai reģiona lepnums, un nevienam pat prātā nenāks kaut ko tur izmaitāt. Vācijā ražo vairāk nekā 1500 atšķirīgu desiņu šķirņu.
Tā Műnhener Weiβwurst (Minhenes baltās – attēlā) maigās garšas noslēpums ir teļa gaļa, it sevišķi speciālā sastāvdaļa – gaļa no vārītas galvas. Vēl sastāvā ietilpst cūkas speķis, sīpoli, pētersīļi, citronu sula un miziņa, garšvielas, ledus, kas palīdz gaļas maisījumam veidot viendabīgu masu. Ledus un sula – ne vairāk kā 25% no kopējās masas.
Lokālās desiņu šķirnes aizsargā likums – tās Minhenes baltās, kas izgatavotas tālāk par 100 km no Minhenes, skaitās viltojums. Reizi gadā federālā līmenī notiek Balto desiņu karalienes vēlēšanas; konkursa finālistēm jāveic četri uzdevumi: jāpiepilda desiņa ar gaļas maisījumu, pareizi tā jānosien, jāprot to pareizi un skaisti pasniegt un jāatbild uz teorijas jautājumiem par vēsturi un tehnoloģiskiem procesiem. Uzvarētāja saņem kroni, scepteri, 1000 eiro un uz gadu kļūst par Bavārijas un Minhenes desiņu sūtni pārējā Vācijā.
Pirmo reizi desiņas pieminētas 1404. gadā. Rudolštadtes pilsētas arhīvā glabājās rēķins par desiņām: „1 gr vordarmec zu brot wurstin" (vecvācu valodā – „viens grasis par pildītām zarnām"). Īstu popularitāti desiņas ieguva krietni vēlāk. Pēc vienas no versijām, populārās Frankfurtes desiņas dzima XVIII gs., kad Koburgas miesnieks Johans Georgeners uz Frankfurtes pie Mainas gadatirgu atveda ar maltu cūkgaļu pildītas aitu zarnas (pēc citas – Frankfurtes desiņas ir pazīstamas jau kopš XV gs.). XIX gs. miesnieks Johans Laners no Frankfurtes pārcēlās uz Vīni un sāka gatavot garenas desiņas, pie cūkgaļas pievienojot liellopa gaļu. Vācu miesnieki iebilda, ka Laners savām desiņām joprojām lieto veco nosaukumu, strīds bezmaz vai nonāca tiesā. Tādējādi jaunā produkcija ieguva nosaukumu „Vīnes desiņas", bet Vācijā sāka parādīties likumi, kas regulēja desiņu sastāvu un nosaukumus. Tā par Nirnbergas desiņām tagad drīkst saukties tikai tās, kas izgatavotas pēc oriģinālās receptes tikai pilsētas robežās, par Tīringas – tikai tās, kurās vismaz 51% sastāvā izmantoto izejvielu ir vietējās.
Berlīnes karija desiņu (Curry wurst) muzejā elektroniskajā tablo pie ieejas zibenīgi mainās skaitļi – tiek simboliski uzskaitīts, cik desiņu apēduši vācieši. Statistika apgalvo – 800 miljonu gadā.
10.02.2017.