Līdz ar viedierīču sniegtajām plašajām iespējām popularitāti gūst visdažādākās tūrisma spēles. Tās ļauj ne vien ceļot un gūt praktisku informāciju par galamērķi, bet arī ceļotājam aktīvi līdzdarboties apskates objekta iepazīšanā, piemēram, atminot dažādas mīklas vai uzdevumus par konkrēto vietu. Savā ziņā tā ir virtuālās un reālās vides apvienošana, kas interesanta visiem, jo sevišķi jaunākajai paaudzei.
Kā tas notiek? Spēles ir ļoti dažādas – gan iepriekš izstrādātas kartes ar kontrolpunktiem, kas jāiziet, gan „scavanger hunt" jeb – kā latviski to varētu dēvēt – „apslēpto dārgumu medības", kas kultūras, vēstures un dabas objektu iepazīšanu paceļ jaunā līmenī.
Kas nepieciešams, lai spēlētu? Viedierīce, mobilais internets vai WiFi (kur pieejams) un aplikācija pēc izvēles – piemēram, „GooseChase", „Adventure Lab", „Loquiz", „Scavanger Hunt" un daudzas citas; turklāt tās darbojas visā pasaulē.
Maija sākumā atraktīvā draugu kompānijā radās iespēja izmēģināt „Actionbound" aplikāciju, lai iepazītu Limbažu apkārtni. Saņemot uzdevumus, kur katrā no tiem paslēpti atslēgas vārdi par konkrēto kontrolpunktu, komandai (var spēlēt arī individuāli) jārod pavedieni, kur to meklēt. Spēlē var izvēlēties lūgt arī papildu mājienu vai uzdevumam var būt pievienots foto, kas tiešā veidā gan neatklāj meklējamo objektu. Konkrētajam uzdevumam (tie ir ļoti dažādi, un vienā apkaimē var būt pat vairāki uzdevumi) pareizi atrodot vietu, tajā noslēpta plāksnīte ar ciparu, kas jāievada aplikācijā pie pareizās atbildes. Sacensības gars starp komandām rodas – pēc iespējas ātrāk sniegt pareizas atbildes visos kontrolpunktos.
Kā pirmais galvas liek palauzīt apraksts: „Šis mūžīgā kustībā esošais lukturis gan vairs nespīd tik spoži kā sendienās, bet tomēr vēl spēj pulcēt interesentus." Kur doties? Norādes mūs šķietami vedina doties uz kādu no bākām, un pēc meklētājā atrastajiem rezultātiem nonākam pie Ķurmraga bākas. Limbažu tūrisma informācija liecina, ka bāka uzcelta teju pirms simt gadiem pēc vairākkārtējām jūrnieku prasībām, lai Rīgas jūras līča austrumu piekrastē, starp Ainažu un Rīgas ostām, būtu drošs orientieris. 1967. gadā vētras laikā bāka tika nogāzta no krasta un tās uguns tika nodzēsta. Kopš bākas gaisma tika nodzēsta, tā devusies ceļā – ap 1980. gadiem bāka ieslīpi atradās krasta nogruvuma vidū, un līdz šodienai, vētrās un orkānos, tā jau „aizceļojusi" pāris metru no krasta nogāzes jūras virzienā. Tur tā vēl šobaltdien stāv sašķiebusies un kalpo kā interesants apskates objekts pastaigu cienītājiem – lai līdz bākai tiktu, pa smilšaino un vietām akmeņaino jūras piekrasti jāmēro vairāk nekā kilometrs.
Vēl kāds sākotnēji neizprotams apraksts: „Ak tavu varu, kāds spocīgs labirints. Labi, ka šeit ieklīstam diennakts tumšajā laikā," gala rezultātā tas mūs aizved uz Katvaru muižu un tās parku. Meklējot nepieciešamo informāciju, mēs uzzinām, ka Katvaru muiža būvēta 18. gs.-20. gs., tai pieguļ skaists, īpatnēji veidots regulāra stila parks ar divām terasēm un ezeru. Katvaru muižas parks stiepjas 15 hektāru platībā; daļa no parka atrodas Katvaru ezera krastā. Tieši gar ezera krasta terasēm stiepjas vecu liepu alejas ar atpūtas stūrīšiem. Katvaru liepu alejas ir viens no Latvijas dabas pieminekļiem. Augšējā liepu terasē atrodamas 400 gadu vecas, četrus līdz piecus metrus resnas liepas, savukārt pašas alejas atgādina spocīgu labirintu, sevišķi drūmākā laikā, rudenī, ziemā; vasarā caur salapojušām liepu galotnēm nevarot ieraudzīt debesis un alejās no kokiem rodas spokainas ēnas. Šajā vietā uzņemti filmu „Bille", „Tauriņdeja" un „Tās dullās Paulīnes dēļ" skati.
Orientēšanās un kontrolpunktu meklēšana mūs tālāk aizved pie četrus metrus augsta obeliska Āsteru ezera krastā. Dīvaini, ka obeliskā iegravēti hieroglifi ar Ēģiptes valdnieka Ptolemaja vārdu. Limbažnieki spriež, ka obelisku, sekojot modes tendencēm, 19. gadsimta otrajā pusē uz Vidzemi atvedis un uzstādījis Šķirstiņu vai Āsteres muižas īpašnieks (nav precizētas minēto muižu robežas). Zināma arī teika, ka obelisku uzstādījis Šķirstiņu muižas barons Zommers savai meitai, kas nelaimīgas mīlestības dēļ ielēkusi ezerā un darījusi sev galu.
Viena no pieturvietām – šķietami necila pamesta stacija kādreizējā vilciena maršrutā Rīga-Rūjiena, kas tagad slejas principā meža vidū. Spēles organizators (spēles var izveidot ikviens interesents) bija parūpējies, lai šo vietu tomēr neaizmirstam. Jāatrod taču arī plāksnīte ar cipariem, kas jāievada pareizās atbildes lauciņā. Pēc vairāk nekā pusstundas meklējumiem starp pērno zāli atrodam zemē ieraktu trubu, kurā ieliets ūdens, un trubas apakšā pieskrūvēta ciparu kombinācija, kas jāsatausta ar pirkstu. Tik sarežģīti, bet reizē arī – interesanti!
Tūrisma spēles laikā tikām apskatīt arī papildu apskates objektus – gan tādēļ, ka pa ceļam, gan tādēļ, ka uzdevumos dotās norādes mūs šķietami aizvedušas uz „nepareizajām" vietām. Informāciju visbiežāk meklējām interneta meklētājā, bet citas komandas bijušas gudrākas, uzrunājot arī vietējos iedzīvotājus un tūrisma informācijas centra speciālistus. Un, pat ja rezultātu tabulā nebijām paši pirmie, brauciens bija ar pozitīvās enerģijas lādiņu, nelielu sacensības un erudīcijas garu, kā arī milzu pievienoto vērtību. Jo viens ir, kad kāds no malas pastāsta par šiem apskates objektiem, pavisam kas cits – ja pats tos it kā „atrodi" un „atklāj" no jauna.
20.05.2022.