Vasarā Latvija ir tik skaista, ka vērts to iepazīt, apceļojot tuvas un tālākas vietas. Iebraucot Rankas muižas teritorijā, skatienam paveras sakoptu ēku komplekss ar sarkaniem dakstiņu jumtiem un parks ar tiltiņu, uz kura izvietotas metāla skulptūras.
Muižas saimnieki stāsta, ka vietas sakopšanā viss veikts pašu spēkiem, Eiropas projektus birokrātiskās noslodzes dēļ viņi nav izmantojuši. Paveiktais jau arī novērtēts – 2015. gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija Ābolu ģimenei piešķīra apbalvojumu „Labākais Kultūras pieminekļa saimnieks".
Rankas muižas atdzimšana
Gulbenes novada teritorijā esošais Rankas muižas komplekss ietver trīs atjaunotas vēsturiskās ēkas: Jauno pili, klēti un stalli. Ēkās skatāma mākslas galerija un divas bibliotēkas. Jaunajā pilī atrodas baznīca – Rankas muižas Romas katoļu kapela, kas ir muižas krāšņākais mākslas darbs.
Muižas teritorijā ir plašs ainavu, skulptūru parks ar iekārtotām skatu vietām daudzu hektāru platībā, izveidota arī kilometru gara veselības taka.
Skulptūru parku grezno trīs dīķi – Romantiskais, Ainavu un Panorāmas, dīķus visas vasaras garumā izdaiļo ūdensrozes. Klēts pārtapusi par bibliotēku ar 4300 grāmatām, to papildina arī divas klavieres. Izstāžu zālē izvietoti antīki priekšmeti un Mercedes Benz automobiļi. Gleznu galerijā skatāmi gleznotāju Daces Saulītes, Aijas Bāliņas, Sarmītes Caunes, Edgara Mucenieka un Andra Vītola darbi. Ar gleznojumiem bagāta ir Lurdas Dievmātes un Sv. Bernadetes Romas katoļu kapela, kurā reizi mēnesī notiek dievkalpojumi.
Īstu saimnieku rokās
Rankas muiža 2003. gadā nonāca privātīpašumā. Tā sākumā bija neapskaužamā stāvoklī – drupu kaudze, bet septiņpadsmit gadu laikā vieta no krāsmatām ir skaisti atdzimusi – iekārtots parks, uzbūvēts akmens tilts un veikta saimniecības ēku atjaunošana.
– Strādājam paši un darbu dodam vietējiem meistariem – galdniekiem, mūrniekiem, amatniekiem no Druvienas, Piebalgas, Gulbenes, Dzelzavas, – atklāj muižas saimnieks, jūrmalnieks Andis Ābols. – Parkā vairākkārt darbojušies arboristi, tur ieguldīts speciālistu darbs, lai varētu mierīgi pastaigāties estētiskā vidē.
Vēsture un šodiena
Pirmās vēsturiskās ziņas par Rankas muižu saistās ar 1638. gadu. Pēc Otrā pasaules kara pili piešķīra Rankas Lauksaimniecības skolai. Mācības skolā ilga līdz 1986. gadam, kad ēkā izcēlās ugunsgrēks, nopostot muižas labo pusi. Ēka tika atjaunota, bet 1990. gadā izcēlās otrs ugunsgrēks, šoreiz nopostot ēku pilnībā. Iespējams, tā bija ļaunprātīga dedzināšana, diemžēl no šīs ēkas saglabājušās tikai drupas. Saimnieki drupas iekonservējuši, atstājuši kā mākslas objektu, ko plenēros par savu modeli labprāt izmanto mākslinieki.
– Mūsu darbs vairāk ir priekam, strādājam trīs galvenajos virzienos: apmeklētājiem izrādām muižu, atklājot tās kultūrvēsturi, piedāvājam baudīt parka jaukumus un izjust garīgumu gan kamerzāles koncertos, gan mūsu kapelā, kurā ik mēnesi notiek Svētā Mise, ko celebrē piesteris Pāvils Kamola. Mums ir plaša bibliotēka, var paņemt kādu grāmatu, palasīt parkā, klausoties putnu balsīs. Pie mums iespējams izbaudīt arī labu maltīti kafejnīcā, – stāsta saimniece Gunita Ābola.
Šovasar – brīvdabas koncerti
Jau labu laiku Rankas muižas bibliotēkā un baltajā zālē tiek rīkoti koncerti, piedaloties gan Latvijas slaveniem māksliniekiem, gan vietējiem un jaunajiem talantiem. Te uzstājušies Raimonds Ozols, Raimonds Macats, Evija Martinsone, Miervaldis Jenčs, Nauris Indzeris, Andris Lapiņš, Sonora Vaice, Dināra Rudāne, Jānis Kurševs, Anta Jankovska, Mihails Čuļpajevs un daudzi citi.
Šobrīd „Covid-19" ierobežojumu dēļ vasaras koncerti notiks muižas parkā. 11. jūlijā te iecerēts Mārtiņa Ruska koncerts, savukārt 18. jūlijā muižas parkā uzstāsies Andris Ērglis.
Veltījums Rudītei Ruško
1. augustā muižas dārzā izskanēs klasiskās mūzikas koncerts. Tas būs veltījums operdziedātājai, vokālajai pedagoģei un koncertu producentei Rudītei Ruško, kas 2018. gada nogalē negaidīti devās mūžībā. Dziļas pateicības saites Rankas muižas īpašnieku jaunāko meitu Paulu saista ar Rudīti Ruško, kas bija viņas vokālā pedagoģe.
Pērn Rankas muižas parkā tika iestādīts ceriņu dārzs un notika pirmais Rudītei Ruško veltītais piemiņas koncerts. Šīs vasaras koncertā piedalīsies mākslinieki: Anta Jankovska (soprāns; Latvija/Itālija), LNO soliste Irma Pavāre (mecosoprāns), Nauris Indzeris (baritons) un pianiste Helēna Kundrāta. Programmā skanēs operu, operešu un mūziklu fragmenti no pasaules klasikas zelta fonda, kā arī operdziedātājas Rudītes Ruško iemīļotākie skaņdarbi.
Operdziedātāja Rudīte Ruško vokālo mākslu apguva Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. No 1992. līdz 2000. gadam viņa bija Latvijas Nacionālās operas un baleta soliste. 1993. gadā Rudīte Ruško saņēma Latvijas augstāko apbalvojumu klasiskajā mūzikā – „Lielo mūzikas balvu" (kā Henrija Pērsela operas uzveduma „Didona un Enejs" radošās grupas dalībniece). Kopš 2000. gada Rudīte Ruško strādāja kā brīvmāksliniece, koncertēja Nīderlandē, Beļģijā, Lielbritānijā, Igaunijā, Itālijā, Vatikānā, Austrijā, Vācijā, Krievijā un citās valstīs.
03.07.2020.