Pēdējā laikā Latvijā, arī Madonā, popularitāti arvien vairāk iegūst Austrumu kultūra. Madoniešiem ir iespēja apmeklēt jogas nodarbības, vairākus gadus – apgūt arī vēderdejas.
Dana Langenfelda par Astrumu kultūru interesējas jau no vidusskolas laikiem.
Stāsta Dana Langenfelda:
– Par vēderdejām sāku interesēties, kad pievērsos seno civilizāciju vēsturei. Īpaši patika Ēģiptes, Divupes, Grieķijas vēsture. To mācoties, uzzināju, ka šajās valstīs īpašā cieņā ir sievietes. Ar laiku ļoti iepatikās šī kultūra, un, kad studēju Rīgā, paralēli sāku mācīties jaungrieķu valodu, līdz ar to daudz vairāk pievērsos Grieķijas kultūrai. Lielā mērā tā ir saistīta ar Seno Ēģipti, jo grieķu dejās ir daudz elementu no šīs valsts. Sākumā vēderdejas bija mitoloģiskā kulta dejas. Vēlāk jau izveidojās par folkloras dejām, bet Osmaņu impērijas laikā bija harēmi, kur radās oriental dance, kas tagad tiek uzskatīta par vēderdeju. Tā galvenokārt simbolizēja auglību. Diemžēl mūsdienās par to visu ir izveidojies nedaudz nepareizs priekšstats. Senajos laikos harēmos dzīvoja tikai sievietes, un, lai īsinātu laiku, viņas dejoja. Tur bija sievietes, kas pārstāvēja dažādas kultūras, līdz ar to tās savienojās un izveidojās oriental stili. Klasiskais stils, ko mēs pazīstam šobrīd, ir aizsācies tikai 19. gs. sākumā Amerikā.
Daudzi cilvēki uzskata, ka vēderdejas radušās Indijā. Skaidro Dana Langenfelda: – Šajā apgalvojumā ir liela daļa taisnības. Indijā tās bija tempļu dejas, kur tās dejoja priesterienes. Viņām šī deja bija kā upuris dieviem, lai izpelnītos to labvēlību. Arī tagad šīs tradīcijas ir saglabājušās. Indijā ir vairāki vēderdeju stili, kas sevī ietver vairākas funkcijas. Viena no tām ir tempļu deja, un tā ir saistīta ar auglību. Arī ēģiptiešu vēderdejā ir liela ietekme no Indijas, bet tajā nav tik lielas filozofiskas jēgas. Indiešu dejās vienmēr tiek izspēlēti dažādi filozofiski motīvi.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 25.04.2009.
Autore: AGRITA NUSBAUMA
Foto no personiskā arhīva