Ar pavasarīgiem, gaisīgiem un krāšņiem darbiņiem šonedēļ Ļaudonas pirmsskolas izglītības iestādē „Brīnumdārzs" tika atklāta talantīgās un allaž darbīgās DZINTRAS VIĻEVIČAS izstāde – kā rosinājums arī apmeklētājiem iedvesmoties un palūkoties uz ierastajām lietām mazliet citādāk.
Ja ieskatās rūpīgāk, nostalģiskās ūdensrozes ir uzziedējušas uz padomju laiku piena pudeles, savukārt magones un rozes rotājas uz balzama pudeles. Dzintra Viļeviča arī atzīst, ka viņas moto vienmēr ir bijis „radīt skaistumu no nekā". Dzērienu pudelītes, trauciņi, kastītes, var apgleznot un dekupēt pat akmeņus vai baltu lapu pārvērst lieliskā glezniņā.
– Tā ir, ka viss top no lietām, ko citi varbūt izmet. Piemēram, balzama pudele pati par sevi ir ļoti stilistiska, un ir daudz veidu, kā to esmu apdarinājusi. To var vienkārši nokrāsot vienkrāsainu, tajā ielikt interesantu, ar krāsu nopūstu zaru, var notīt ar dažādu veidu striķīšiem, lentītēm. Esam arī pudelīti aplipinājuši ar olu čaumaliņām, var veidot rakstus, mijot baltās un brūnās olu čaumaliņas. Tā ierastās lietas atdzimst pavisam jaunā kvalitātē un kalpo kā lielisks dizaina elements, – secina Dzintra. Nupat viņa jaunu veidolu devusi arī padomju laiku aizmirstajām krūzēm, traukiem, krūkām, un nu tās šobrīd lieliski iederētos tik populārajā lauku romantismā.
Motīvi un krāsu saspēles mainās atkarībā no gadalaika, jo, darinot darbiņus dekupāžas tehnikā vai veidojot floristikas kompozīcijas, Dzintra iedvesmojas no noskaņām dabā. Tā šobrīd dominē taureņi, dažādi ziedi, tuvojoties vasarai – arī jūras, ūdeņu vai meža zemenīšu motīvs. Tāpat arī atkarībā no cilvēka mainās izmantotie toņi, raksti, jo katram gaume atšķiras. Dzintra Viļeviča darbiņus veido ne tikai savam priekam, bet arī iepriecina tuvos un mīļos ar dāvanām, labprāt izgatavo skaistumlietiņas pēc pasūtījuma, pēc konkrētas vēlmes un gaumes.
Jautāta par dekupāžas tapšanas procesu, viņa atklāj: – Jebkurš caur dekupāžu var kļūt mākslinieks, svarīgākais – nepieciešama pacietība, arī elementāra kompozīcijas, krāsu izjūta. No salvetītēm izgriež rakstus, uzliek uz pudeles un kārtīgi noziež ar PVA līmi. Ja nav bail par noturību, papildus laku var arī neklāt. Tomēr man labāk patīk visu izdarīt kārtīgi un pamatīgi. Visas šīs dekupētās vāzītes, trauciņus pilnīgi droši var izmantot un mazgāt. Protams, jāsaprot, ka tas ir roku darbs, ne rūpniecisks ražojums, tāpēc priekšmetus nevajadzētu gluži skrāpēt, berzēt, mazgāt mazgājamajā mašīnā. Tomēr izturība ir augstāka, jo klāju gan vairākas kārtas krāsas, gan lakas. Līdz ar to priekšmeta izgatavošana dekupāžas tehnikā paņem arī diezgan daudz laika. Piemēram, ja pudeli iesāc dekupēt no rīta un ja neko citu nedari, pa dienu var uztaisīt. Tas tāpēc, ka jāgaida, līdz katra krāsas kārta nožūst, tikai tad var līmēt virsū rakstus. Tad atkal jāgaida, lai nožūst, tikai pēc tam var lakot. Ja taisa vienkāršāk, protams, iet ātrāk. Bet man tomēr gribas, lai ar savu darbiņu varu lepoties, es par to uzņemos tādu kā atbildību, lai cilvēkam būtu prieks un gandarījums.
Uz jautājumu par izmantotajiem materiāliem un to, kur rod tik krāšņus rakstus, Dzintra Viļeviča atbild, ka jau ir uztrenējusi aci, lai veikalos pamanītu skaistākās un labākās salvetes, no kurām izgriezt rakstus, attēlus, ziedus. – Tās salvetes, kuras esmu pabrāķējusi, izmantoju virtuvē, klājot galdu, bet pārējās stāv krājumos. Vienalga, kur aizbraucu, vienkārši nopērku, ja kāds skaists raksts uzrunā, jo zinu, ka tās tiks liktas lietā, – viņa smaidot noteic. Interesantu efektu iegūst arī, ja dekupēto skaistumlietiņu pārklāj ar kraklē laku, kas rada vecinātu efektu.
Prasmes un pacietības ļaudonietei netrūkst, tāpat viņu nemitīgi aizrauj jaunais un radošais. – Agrāk man vairāk patika tamborēt nekā adīt. Vienubrīd biju ilgi apslimusi un pilnīgi sagribējās atkal paadīt – pēc aptuveni 20 gadu pauzes pat tapa džemperis. Bet tagad apkārt ir tik daudz kā interesanta, un mani aizrauj dažādās rokdarbu tehnikas, protu strādāt ar visādiem materiāliem. Šuju arī piespraudes-puķes, veidoju dekorus, dekupēju ne tikai traukus, bet arī glezniņas, groziņus. Labprāt no kāda meistara iegādātos skalu grozus dekupēšanai, diemžēl, pagaidām nav izdevies atrast. Interesantas šķiet gleznas monotipijas tehnikā – krāsas klāj uz stikla un veido atspiedumus uz papīra. Rezultāts iznāk abstrakts, kas man ļoti patīk, un tas var kalpot kā lielisks dizaina elements, ar ko papildināt savu interjeru.