Kad parādījās pirmā gumijas pīlīte – nav zināms. Toties ir zināms, kad to patentēja Amerikas patentu birojā. Pēc visa spriežot, pīlīte, pirms tapa tāda, kādu mēs to pazīstam tagad, izgāja pamatīgu evolūcijas ceļu. Tā 1885. gadā ASV tika patentēta liela un visai naturāla pīle – māneklis mednieku vajadzībām. 1904. gadā tika izdots patents gumijas cilvēciņam ar pīkstuli – tas jau bija rotaļlieta, bet vēl nebija pīle. 1928. gadā parādījās rotaļu pīlīte ar tukšu vidu, bet tā vēl nebija domāta vannai. Pēc tam bija vēl virkne pīļu ar dažādiem mērķiem, un tad beidzot mums tik pazīstamo mazo, dzelteno vannas rotaļlietu patentēja Kalifornijā.
Šobrīd gumijas rotaļlietas pārdzīvo savas popularitātes norietu. Tās, liekas, mīl tikai mazuļi, kuriem nāk zobi, un suņi, kuriem ir vienalga, ko grauzt. Pēc Amerikas rotaļlietu ražotāju asociācijas datiem, gumijas zilonīši, zaķīši un ezīši popularitātes ziņā „nevelk" pat uz pirmo divdesmitnieku. Bet ir viens izņēmums: dzeltenā gumijas pīlīte no gada gadā ieņem vietu pirmajā desmitniekā. Amerikas mārketinga asociācija uzrāda pīlīti starp divdesmit populārākajām dāvanām. Pīlītes pasaulē peld visur: upēs, strautiņos, okeānos. Un pat Anglijas karalienes vannā.
Kad kļuva zināms, ka tolaik vēl astoņdesmitgadīgā Elizabete II vannā peldas kopā ar dzelteno pīlīti, rotaļlietas pārdošanas apjoms Lielbritānijā pieauga par 80%. Uzreiz vairākas firmas sāka izlaist nestandarta izstrādājumus – pīlītes apģērba dažādos tērpos un piedeva tām populāru cilvēku vai literāru varoņu vaibstus. Bija melna pīlīte, kura peldēja ar pleznām gaisā, pīlīte – Alise Brīnumzemē (ar oranžu knābīti) – un pat zaļa pīlīte – ASV Brīvības statuja. Sajukuši kolekcionāri sāka izsviest milzu naudu izsolēs, visā pasaulē parādījās pīlīšu mīlētāju klubi un forumi. Angļi pat nodibināja ikgadējās Lielās britu pīlīšu sacīkstes, kurās tūkstošiem cilvēku palaiž savas pīlītes Temzā un vēro, kuru pirmo straume aiznesīs līdz finiša lentei. 2011. gadā sacensībās piedalījās 18 000 cilvēku. Pīlīšu regates notiek arī ASV, Austrālijā, Vācijā un Argentīnā.
Visticamāk, pirmās šādas sacensības notika Sidnejā. Pilsētas iedzīvotājus iedvesmoja 1992. gadā pludmales viļņos peldošie plastmasas pīlīšu tūkstoši – kāds kuģis Klusajā okeānā vētras laikā bija pazaudējis konteineru ar rotaļlietu kravu. Ūdenī nonāca gandrīz 30 000 pīlīšu, viļņi tās aiznesa arī uz Indonēziju, Aļasku, Dienvidameriku, dažas nokļuva pat līdz Antarktīdai. Amerikāņu okeanologs Kērtiss Ebesmeijers to pārvietošanos izmantoja okeāna straumju pētīšanai. Un atkal – ūdenī nonāca arī bruņrupucīši un vardītes, bet slavu iemantoja tikai pīlītes.
Pīlītes slavas noslēpums ir vienkāršs – tā negrimst. Un tādēļ, tēlaini izsakoties, noturas uz jebkādiem ūdeņiem un izdzīvo jebkurās vētrās.