Ikvienam cilvēkam ir savs vaļasprieks. Vieni tam velta savu brīvo laiku, citi – apvieno ar pamatdarbu. Lienei Stafeckai sirdij tuvs ir viss mākslinieciskais un radošais. To vislabāk redzēt var arī viņas veidotajos darbos.
– Atzīšu, ka radošas lietas man ir patikušas jau no agras bērnības. Tas noderēja arī, mācoties skolā. Pēc Sīļukalna pamatskolas absolvēšanas īsti nezināju, kurp tālāk doties mācīties. Manuprāt, tā ir sarežģīta izvēle ļoti daudziem jauniešiem. Iestājos Bulduru Dārzkopības vidusskolā. Lielu lomu skolas izvēlē nospēlēja fakts, ka šajā skolā mācījās arī mans brālis. Mums atšķīrās tikai izvēlētās profesijas: viņš – pavārs, bet es – parka dārznieks. Ja šobrīd man pajautātu, kāpēc izvēlējos šādu profesiju, nemācētu atbildēt. Tajā laikā man tas likās kas interesants, pavisam citādāks, pat neierasts un neiepazīts. Tāpat kā daudz citu profesiju. Pēc Bulduru Dārzkopības vidusskolas beigšanas nepilnu gadu nostrādāju Rīgā par parka dārznieci, bet tas laikam nebija tas, ar ko es varētu piepildīt savu dzīvi, – uzskata Liene Stafecka.
Ilgu laiku Liene par dzīvesvietu bija izvēlējusies Rīgu, jo tur ritēja ikdienas dzīve, bija mācības un darbs, bet pēc kāda laika abi ar vīru saprata, ka lielpilsēta nav viņiem piemērota.
– Jo ilgāk bijām pilsētā, jo vairāk likās, ka tā nav domāta mums. Lai cik jauka, piepildīta, laba dzīve tur arī būtu, dzimtie lauki tomēr tuvāki un aicināja atpakaļ, – pastāsta Liene. – Atgriezusies laukos, sāku strādāt Varakļānos ziedu veikalā, kur esmu gan pārdevēja, gan floriste. Jāsaka, ka šajā darbā visvairāk nepieciešamas jaunas idejas, kuras bez mākslinieciskās un radošās dzirksts būtu grūti īstenojamas. Floristika ir ļoti aizraujošs darbs. Ir jāveido visdažādākie pušķi, svētku dekorācijas, dāvanas. Var ļaut vaļu fantāzijai. Protams, ir jāievēro arī klientu vēlmes. Veidoju visu pēc nepieciešamības, palīdzu veikala īpašniecei, it sevišķi, kad ir svētku sezona un ir daudz pasūtījumu. Radot jebkuru kompozīciju, ir iespējams pilnveidoties, apgūt jaunas prasmes. Aizraujošs ir tapšanas process, bet ļoti svarīgi arī saprast, kā labāk sākt veidot dekoru vai kompozīciju. Man patīk šis darbs un iespēja darboties, izmantojot savu iztēli, prasmes, radošumu. Bet vissvarīgākais ir ieraudzīt galarezultātu, un ir tik patīkami, kad kāds pasaka: „Paldies, ļoti skaisti!" Ikvienā darbā novērtējums ir ļoti svarīgs. Ne vienmēr mēs paši esam apmierināti ar savu darbu, bet gandarījums ir liels, kad tavu veidoto darbu pamana un novērtē apkārtējie.
Aptuveni gadu Lienei Stafeckai ir vēl kāds vaļasprieks, un arī tam ir nepieciešama radošuma dzirksts, izdoma un – galvenais – vēlme iepriecināt.
Liene atklāj: – Graužammantu un knupīša turētāju gatavošanai pievērsos pavisam nesen, aptuveni pirms gada, kad man piedzima meitiņa. Radās neizsakāma vēlme radīt ko īpašu un skaistu. Ko tādu, kas būtu tieši viņai. Lai gan veikalos ir nopērkamas visdažādākās rotaļlietas, dažādas skaistumlietas, savam bērnam gribas sniegt ko personalizētu. Tā tapa pirmā graužammantiņa. Kad tā bija gatava, sapratu, ka man tas sagādāja patīkamas emocijas. Tā tapa šis vaļasprieks. Laikam ritot, nolēmu, ka ar šādām personalizētām lietām varu iepriecināt arī citus mazuļus un viņu vecākus. Un tagad man būs tāda iespēja, jo kļūšu par sadarbības partneri Preiļu slimnīcas organizētajai akcijai, kuras ietvaros zīdaiņi, kuri dzims šajā slimnīcā, un viņu vecāki saņems „Mazuļu dārgumu lādi", kur tiks pievienots kupons manis izgatavotajiem knupīšu turētājiem un graužammantiņām. Manuprāt, tas ir patīkams žests un radīs prieku. Arī man pašai tas sniegs labi padarīta darba izjūtu. Laiku pa laikam veidoju arī slingu krelles. Arī tā ir interesanta un aizraujoša nodarbe. Bet jebkurā darbā visinteresantākais ir tas, ka nekad nezini, kādas būs cilvēku vēlmes. Un tas neattiecas tikai uz dāvanām vai ziedu pušķiem. Man aizraujoši šķiet izvēlēties darbos neierastus krāsu salikumus un dizainu. Parasti sīki un smalki izjautāju cilvēkus par viņu vēlmēm, bet taisu uz izjūtām. Ģimene, darbs, vaļasprieki ir vissvarīgākās lietas manā dzīvē, bet katru nedēļu braucu uz kora mēģinājumiem, dziedu Varakļānu korī „Dzelvērte".
01.03.2019.