Kamēr vieni izlietotos stikla izstrādājumus izsviež, varakļānietis PĒTERIS POĻAKS burciņām un pudelēm dod otro dzīvi, pārveidojot tās par traukiem. Kā pats secina, viņam nav jāpērk trauki par dārgu naudu veikalā, vien tik, cik paša darbs jāiegulda. Turklāt katram stikla trauciņam ir savs stāsts, tie nav rūpnīcā ražoti un kā visiem – vienādi.
Viņš rāda dažāda tilpuma stikla traukus, kas tapuši no izlietotām tomātu mērces, kafijas burciņām, trīslitrenes un stikla pudelēm. Interesanti, ka ikdienā, visticamāk, pat nepamanām, cik skaisti raksti ir uz pudelītes, cik unikāla ir katras tās krāsa, biezums un forma…
Nogriežot stikla izstrādājumiem „kakliņu", top ne tikai glāzes, vāzes, bet arī bļodiņa, piemēram, cepumu, konfekšu uzglabāšanai vai pat salātu servēšanai. Pēteris pastāsta: – Kaimiņienei saplīsa burciņas augša, bet kāpēc sviest ārā? Nogriezu apakšiņu, un sanāca vāciņš. Tā var uzglabāt arī dažādus produktus, piemēram, ziedputekšņus, tēju, ievārījumu un tamlīdzīgi. Mēs visu izsviežam ārā un tad brīnāmies, cik dārgi veikalā iepirkties. Es ikdienā šos traukus arī lietoju, man nav jāpērk veikalā vāze par 7 eiro vai dārgas glāzes – varu tās izgatavot pats no izsviestas pudeles vai izlietotām stikla burciņām.
28. janvārī Pēterim būs jubileja, tai viņš jau sagatavojis 16 glāžu komplektu, lai viesus varētu pacienāt no neparastām glāzēm, arī saņemtie ziedi tiks likti paša izgatavotajās vāzēs. Kopumā tapuši jau krietni vairāk nekā 100 stikla trauku. – Es nemēdzu lietot alkoholiskos dzērienus, visas pudeles ir kaut kur salasītas, tās bieži vien mētājas ceļa malā. Cits izsviež, saplēš un piesārņo, bet es salasu, un sanāk lieliski trauki, – atklāj Pēteris Poļaks.
Sesto gadu Pēteris Poļaks dzīvo Varakļānos, bet jaunībā 29 gadus pavadījis Gulbenes novada Litenes aprūpes centrā. Tur apguvis galdnieka profesiju, dažādi roku darbi un praktiskās iemaņas Pēteri aizrāvuši vienmēr. Var teikt – vīrs ar zelta rokām, jo visu izgatavo rūpīgi un ir prasīgs pret kvalitāti. Kā aizsākās stikla trauku izgatavošana? Pēteris Poļaks atminas: – Tas bija kā kuriozs. Kad sāku strādāt par galdnieku, tur bija arī stikla meistars. Teicu, lai parāda, kā viņš to dara. Nerādīšot. Nu, ja tā, tad es kaut ko izdomāšu. Uzkāpu kokā un pa logu izpētīju, kā meistars strādā, un bija amats rokā. Ja nevar pats parādīt, ir citas iespējas, kā to apgūt (smejas).
Tālāk Pēteris pats uzskicējis ierīci, ar ko griezt stiklu, izgatavojis pat četras tās versijas, tomēr palicis pie sākotnējās. – Citi pudeles vai burciņas „nogriež" ar dedzināšanu, bet tas ir garām, jo tad stikls ļoti bieži sasprēgā. Esmu uztaisījis „silīti", tajā ir atzīmes dažādiem lielumiem, pēc kā izvēlas izgatavojamā stikla trauka tilpumu. Pie vajadzīgās atzīmes liek stikla griežamo – man tas ir vēl no padomju laikiem, ar rullīti – un griež stiklu uz riņķi. Bet jābūt arī muzikālajai dzirdei, jo nogrieztais „kakliņš" pēc tam ir jānosit nost. Ja ar āmurīti uzsitīs par stipru, var izveidoties plaisa. Tas ir jādzird. Nav nemaz tik vienkārši, jo stiklam ir arī dažāds rūdījums – ir stikla pudeles, kuras nogriešanai padodas labāk, ir, kuras – sliktāk. Gadījies, ka no četrām pudelēm izdodas izgriezt tikai divas.
Pēc tam sākas slīpēšana. Liela nozīme ir smilšpapīram – ja tas ir par raupju, stiklā izsitīs robus. Sākumā slīpēju ar smilšpapīru, tad – ar galodu, vēlreiz ar smilšpapīru. Slīpēšana aizņem vismaz 30 minūtes, beigās maliņas ieeļļoju ar parasto pārtikas eļļu, lai tās nolīdzinātu un piešķirtu spožumu, – radošo stikla trauku izgatavošanas procesu atklāj Pēteris Poļaks.
Turklāt viņš savus izgatavotos traukus netaupa, bet gan labprāt arī atdāvina citiem. Piemēram, pirms dažiem gadiem sadarbībā ar Varakļānu novada sociālo dienestu un mākslas skolas pedagogiem un audzēkņiem Pētera izgatavotie stikla trauki apgleznoti un dāvināti vientuļajiem pensionāriem. Arī pagājušajos Ziemassvētkos Pēteris sagādājis vairāk nekā 20 stikla trauciņu, kurus sociālā dienesta darbinieces radoši izdaiļojušas ar krāsaino sāli un pasniegušas dāvanā sadarbības iestādēm, privātpersonām. Daļu trauciņu Pēteris aiznesis uz bibliotēku – tur tie tiek izmantoti pildspalvu, zīmuļu, flomāsteru salikšanai, lai nemētājas pa galdu. Arī laikraksta „Stars" redakcija tika pie stikla trauciņa ar vāciņu un brīnišķīgas vāzes. – Tas man ir tāds laika kavēklis, bet esmu gandarīts, ka arī citiem patīk un novērtē. Ir jauki, ka ar savu darbu varu dot kaut ko labu apkārtējiem, kādu iepriecināt, – pauž Pēteris.
19.01.2018.