Jau 7 gadus Madonas Austrumu deju studija „Ugunspuķe" (sākotnējais nosaukums – „Melnā pērle") apbur ar aizraujošu dejas soli, dzīvesprieku un ugunīgu dzirkstelīti. „Ugunspuķes" dalībnieces un viņu uzstāšanos raksturo sievišķīgums, burvīgums, maigums, jutekliskums un plastiskums – visu to eksotisko deju svētku koncertā ikviens interesents varēs vērot tieši pēc nedēļas, 31. janvārī, pulksten 19, Madonas kultūras namā.
Pirms 7 gadiem Rudītei Pavlovskai dzima samērā drosmīga ideja – organizēt eksotisko deju grupu Madonā. Studijas „Ugunspuķe" tagadējā vadītāja Gunta Dreimane atcerējās: – Sākumā tas bija kaut kas jauns, kā „modes kliedziens", par ko daudzi ieinteresējās, jo tas šķita kaut kas eksotisks. Kā šodien atminos, ka bija ļoti grūti šo kustību iesākt, jo daudzām sievietēm, arī man, iesākumā bija jāpārvar lieli kompleksi, kaut vai tērpa dēļ vien. Šķita ļoti būtiski, ko citi par to teiks, kā uztvers, bet ar laiku tas ir kļuvis mazsvarīgi.
Nav noslēpums, ka latviešu ziemeļnieciskajai mentalitātei gan pats eksotiskais deju solis šķiet salīdzinoši karstasinīgāks, gan arī skatuves tērpi – krāšņāki un jutekliskāki. Taču, kā uzsvēra Gunta Dreimane, kā it visā, arī vēderdejās cilvēku viedokļi dalās: – Piemēram, pastāv stereotips, ka sievietei jābūt apaļīgai, lai vispār varētu vēderdejas dejot. Bet šīs dejas nav tikai vēdera vai gurnu kratīšana, tāpēc tas ir mazsvarīgi. Tāpat arī daļa kritiski izsakās par ļoti slaidām dejotājām, kamēr daļai uz skatuves nepieņemamas šķiet apaļīgākas dejotājas – visiem izdabāt nevar, un tas arī nav mūsu mērķis. Svarīgākais ir tas, kā cilvēks pats jūtas. Vēderdejas, nenoliedzami, ļauj mūsu dejotājām kļūt sievišķīgākām, pašpārliecinātākām, dzīvespriecīgākām. Kā nekā šajā ārkārtīgi plastiskajā dejā darbojas viss augums, sākot no matiem līdz pat kāju pirkstgaliem.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 24.01.2014.
Autore: LAURA KOVTUNA
Foto no personiskā arhīva