Sakāmvārds apgalvo, ka slīcējs, cenšoties noturēties uz ūdens, ķeroties pat pie salmiņa. Šoreiz runa nebūs par slīkšanu – bet toties par šķidrumu gan!
1887. gadā amerikāņu fabrikants, cigarešu papīra čaulīšu fabrikas īpašnieks Mārvins Stouns lēnām caur rudzu salmiņu sūca gardu kokteili. Salmiņš drīz vien izmirka, bet jauna pie rokas nebija, tāpēc visai neapmierinātais fabrikants, ilgi nedomādams, paķēra no galda papīra strēmeli, uztina uz zīmuļa, tad zīmuli no papīra rullīša izvilka un papīru salīmēja – un ieguva mākslīgi veidotu salmiņu kokteilim. (Starp citu, papīra caurulīte izmirka vēl ātrāk nekā īstais salmiņš.)
Bet Stouns jau bija notvēris ideju. Vairākas nākamās nedēļas viņš meklēja salmiņiem piemērotāko materiālu un apstājās pie blīva no Manilas šķiedras darināta papīra, kuru vēl pārklāja ar parafīnu, lai salmiņi kļūtu lokanāki un plastiskāki. Pēc ilgstošiem pētījumiem viņš nonāca pie secinājuma, ka salmiņiem vajadzētu būt 8 collu gariem, bet to diametram tādam, lai izvairītos no ogu vai augļu sēklu nokļūšanas mutē. 1888. gada janvārī viņš savu izgudrojumu patentēja.
XX gadsimtā Mārvina Stouna „gara bērnu" divas reizes modernizēja. Vispirms 1937. gada jūnijā Baltimoras pilsētā (ASV) šujmašīnu veikaliņa īpašnieks Otto Daifenbahs sāka veidot caurspīdīgus celofāna kokteiļu salmiņus, bet tā paša gada septembrī amerikāņu nekustamo īpašumu pārdošanas aģents Džozefs Frīdmans saņēma patentu par „caurulīti dzeršanai" ar gofrētu posmu, lai salmiņu ērtākai lietošanai varētu saliekt.
Un tā – lai mūsu kokteiļa glāzi greznotu ērta, krāsaina plastmasas caurulīte, nevis sakaltis labības stiebrs, bija vajadzīgas veselu trīs cilvēku nestandarta idejas. Tiešām apbrīnojami, cik daudz jāpaveic, lai ērtai lietošanai izveidotu kaut ko it kā pavisam vienkāršu, ko diezin vai kāds nosauks par izgudrojumu.
Bērnu vecāki ļoti labi zina, ka mazajiem kārumniekiem ļoti patīk sulu vai kādu citu dzērienu baudīt caur salmiņu. Tāpat vecāki zina, ka daudziem bērniem lielas grūtības sagādā zāļu norīšana – neatkarīgi no tā, vai zāles ir šķidras vai tabletēs. Vācu firma „Grunenthal" 2005. gadā atrada visai interesantu risinājumu šai problēmai – tā izstrādāja, ja tā varētu teikt, medicīnisku salmiņu „Clarosip". Salmiņa sastāvā ir medikamenti – antibiotikas šķīstošu granulu formā ar neitrālu garšu -, kas tiek uzņemti, piemēram, dzerot sulu. Īpašs filtrs rāda, kad zāļu pildījums salmiņā ir beidzies.