Pirms gadiem mēs Latvijā neko nezinājām par Helovīnu, un senlatviešiem laiks no Miķeļiem līdz Mārtiņiem tiek saukts par veļu laiku, ar saviem ticējumiem un paražām. Lielākie svētki rudenī bija Mārtiņi.
Tas, ka 31. oktobrī daudzās valstīs ir Helovīna diena, nav pieminēts nevienā mūsu kalendārā, bet kaut ko par Helovīnu nu jau zina vai ikviens.
Arī pie mums rīko pasākumus, jau pirms šīs dienas var sastapt sejas maskās tērptus jauniešus. Ieteicams nodrošināties ar konfektēm, cepumiem un citiem našķiem, jo, pēc iepriekšējo gadu pieredzes, arī šogad pa mājām staigās bērnu bariņi ar maskām un prasīs "Triks vai saldumiņš?".
Tā kā Helovīna dienai pieder šī tradīcija, bērni to ir ļoti ātri uztvēruši kā iespēju tikt pie saldumiem. Daži pārsteidz ar karnevāla cienīgiem tērpiem un grimu.
Cilvēku uztvere ir dažāda – vienās mājās durvis atver un bērnus pacienā, vēl paprasot, kā tad izjokos, citās – tieši otrādi – "mazos diedelniekus" raida prom un vēl sola izsaukt policiju vai arī neatver durvis. Nāk viens pulciņš, otrs, trešais, un katram bērnam līdzi sava kulīte. Nudien, saldumu krājumi ātri beidzas.
Tikai otrā dienā var redzēt, ka pie vienām durvīm ir sasista ola, pie otrām – izkaisīti milti, pie mājas ārpusē – iztīts tualetes papīrs. Arī tāda ir Helovīna rīcība, un it kā tradīcija to pieļauj.
Ja neesam tam gatavi, gandrīz visus pārņem negatīva nostāja – kas tā tāda par tradīciju? Kāpēc Mārtiņos neviens vairs neiet ķekatās, kaut gan jau no bērnudārza laikiem par Mārtiņdienas tradīcijām esam izglītoti. Kāpēc nebaidāmies, ja Mārtiņa ķekatās līdzās dzērvei, lācim, kazai redz nāvi, bet mūs pārsteidz kāds bērns dēmona izskatā.
Parasti vēl Helovīns saistās ar izgrebtu ķirbju lukturiem, kur deg svecītes, bet tas esot nelabo garu atbaidīšanai.
Kādreiz gan ar ķirbjiem šī diena nebija saistīta. Šo lielo, veselīgo ogu tradīcijās iepinuši vēlāk.
Autore: I. SMILGA