Stipras ģimenes pamatā noteikti ir saticība, kopīga lēmumu pieņemšana, mērķu nospraušana un to īstenošana. Zelta atslēdziņa ir būt kopā gan priekos un laimīgos brīžos, gan arī neveiksmēs, dzīvot bez lielības un kopt savu sētu.
Irita un Jānis Sirmie ar dēliem Jāni un Emīlu ir liels atbalsts cits citam, kopā strādā un kopā atpūšas.
– Kopīgi darbi un intereses, māju izjūta, apziņa, cik labi ir mājās, kopīgi mērķi ir tas, kas ģimeni dara stipru, – teic Irita Sirmā.
– Laimīgai ģimenes dzīvei noteikti ir nepieciešama pacietība. To gan iemācās ar gadiem. Savaldība – nepateikt kaut ko lieku, nepacelt balsi. Ir jāpieņem otrs cilvēks tāds, kāds viņš ir, nevis jācenšas to mainīt. Līdz ar to viens otru papildinām. Tikpat nozīmīgas ir tradīcijas, kas papildina svētkus un ir īpašas katrai ģimenei.
Nupat aizvadīti Ziemassvētki un sagaidīts Jaunais gads, ir daudz skaistu un nozīmīgu svētku, kas tiek papildināti ar savām tradīcijām. Tādas ir arī Sirmo ģimenei.
Turpina Irita: – Svētku gada griezumā ir daudz, tos svinam ar prieku un īpaši priecājamies uzņemt viesus pie mums mājās. Ziemassvētki ir ģimenes svētki. Vispirms ir gatavošanās, sākot ar dāvanu gādāšanu, eglītes pušķošanu, tradicionālo ēdienu gatavošanu. Īsta, ģimeniska tradīcija ir svētku vakarā doties vispirms pie Jāņa vecākiem, pēc tam pie maniem vecākiem, kur vienlaicīgi ierodas visi bērni un mazbērni. Ir svētku galds, pie kura atceramies, kas labs pa šo gadu noticis, plānojam jaunā gada darbus. Neiztiek arī bez dzejoļu skaitīšanas un dāvaniņu pasniegšanas. Tiek pavadīts sirsnīgs svētku vakars. Atgriežoties mājās, arī pie mums ir paviesojies rūķis un atnesis pārsteigumus. Bērni gan saka, ka rūķim vairs netic, bet tajā pašā laikā – vēl tic. Svētkos kopā ar mums ir meita Anete, kura ikdienu aizvada Valmierā, bet cik vien var, brauc uz mājām. Vakars tiek pavadīts mierīgi, lejam laimītes, bet pati jautrība sākas nākamajā dienā, kad pie mums sabrauc ciemiņi. Ir tik patīkami būt kopā, priecāties, smieties. Šajos Ziemassvētkos izbaudījām ziemas priekus, bija sniegs, šļūcām no kalna, dejojām un pēc budēļu tradīcijas izdejojām prom visu slikto. Mājai to īsto siltumu piedod bērnu prieks, smiekli un mirdzošās acis. Tās ir emocijas, ko grūti izstāstīt, tās ir jāsajūt.
Iritas un Jāņa ģimenē svarīgas ir pozitīvās emocijas, izjūtas, kopābūšanas prieks. Par to tiek īpaši domāts, arī sarūpējot dāvanas.
– Svētkos mums nav stresa, neskrienam pa veikaliem. Gatavojamies laikus, savējos iepriecinot ar īpašām, pašu radītām dāvanām. Tās ir simboliskas, piedomājot par katru saņēmēju, dāvinot tikai vajadzīgas, noderīgas dāvanas – pašas adījumus, vasarā ievāktas tējaszāles, ceptus gardumus. Sarūpējot dāvanas, tiek domāts par to saņēmēju, tiek ieliktas labās domas. Bērni savukārt saņēma dāvanas, kuras patiesi šobrīd viņiem ir aktuālas. Emīls pašlaik ir aizrāvies ar futbolu, un zem eglītes paripoja arī bumba. Savukārt Jānim ir izzināšanas periods, daudz lasa grāmatas par vēsturi un ģeogrāfiju, tāpat darbojas Jaunsardzē. Viņam zem eglītes bija grāmata par Latvijas vēsturi, – pastāsta Irita. – Katram ir savas intereses. Jancis līdzdarbojas tētim saimniecībā. Vēl viena mūsu ģimenes tradīcija noteikti ir kopīgas vakariņas, arī svētdienu rīti. Ja kāds ir aizkavējies, sagaidām. Tad kopīgi pārspriežam dienas notikumus, aktuālus jautājumus. Ļoti patīk, ka bērni iesaistās, uzdod jautājumus, loģiski spriež par situācijām.
– Pavasaris sākas ar jauku tradīciju – teritorijas sakopšanu un labiekārtošanu. Visur darbojamies kopā – gan dārza darbos, gan teritorijas uzturēšanā. Katram ir savi darbiņi. Pēc strādāšanas ir nepieciešama arī atpūta. Vasara mums ir aktīvāks laiks, kad vairāk tiek svinēti svētki. Ģimenē ir divi Jāņi, un vasaras saulgrieži tiek atzīmēti ar dažādām tradīcijām. Līgo rītā meitas pin vainagus, kuram ugunskuru, dejojam un priecājamies, otrā dienā tradicionāli tiek vārīta zupa. Savukārt dzimšanas un vārda dienas ir ar tematiskām ballītēm, tiek iesaistīti visi viesi, pildīti uzdevumi, noris spēles un rotaļas. Ir prieks, ka arī pieaugušie darbojas līdzi. Tāpat mēdzam doties arī tuvākos un tālākos braucienos, – stāsta Irita Sirmā. – Tomēr mūsu ģimenē liela loma ir arī valsts svētkiem. 11. novembrī par tradīciju kļuvusi došanās uz Cēsīm. Apkārt valdošā atmosfēra, svētku izjūtas, emocijas dod spēku. Jancim ļoti interesē militārā joma, un būt klāt parādē piemiņas brīžos viņam ir ļoti nozīmīgi. Tieši 11. novembra svētkos Cēsīs Emīls sāka staigāt, un tas šos svētkus mums padara vēl īpašākus. Tāpat svētku diena mājās ir arī 18. novembris, vairāk piedomājot pie svētku noformējuma, maltītes. Manuprāt, ļoti nozīmīgi, ka, jau sākot ar bērnudārzu, par šo svētku nozīmību runā, audzina patriotismu. Bērni paši ir iniciatori šos svētkus īpašāk svinēt arī mājās.
6.01.2023.