Sveču diena, ko atzīmē 2. februārī, arī visam mēnesim devusi nosaukumu – Sveču mēnesis. Tas nozīmē, ka sveces var liet un dedzināt visu februāri. Sveču dienu vēl dēvē par Svecaini, Grabenīcu, Aizgavēni, Ziemas Māru. Sveču dienu vairāk svin kristieši, jo tā ir Marijas šķīstīšanas diena. Katoļiem sveču dienā notiek sveču svētīšana.
Sveču dienā latvieši plēsuši skalus un lējuši sveces, lai tās gaiši degtu visu gadu. Šajā dienā lietajām svecēm piemīt īpašs sargājošs spēks pret negaisu, slimībām un lopu sērgām.
Tas ir pasakaini šai dienā, kad aizdedzinām sveci un uz visu sev apkārt mēģinām paskatīties caur tās mirdzošo liesmiņu. Sveču gaisma rada labas, gaišas domas, palīdz pakavēties tuvākās un tālākās atmiņās un dod cerību jaunai dienai un jauniem darbiem. Svece ir arī enerģijas avots, kas nepieciešams mums katram.
Lai katrs savā sveču liesmiņā atrod gaišumu savai dzīvei, jo tajā ir kaut kas skaists, neizsakāms brīnums, no kuras izstaro sirds siltums un mīlestība.
Cik skaisti svece deg! Cik balta liesmiņa šūpodamās iespīd mūsu sirsniņās! Priecīgu un svētīgu Sveču dienu!
Kādas krāsas sveces dedzināt
* Zaļās sveces. Lai veiktos naudas lietās, regulāri dedzina mājās. Zaļās krāsas sveces nostiprina cilvēka neatkarību.
* Baltās sveces. Attīra telpu no negatīvās enerģijas – tās dedzina tajos mirkļos, kad ciemos atnāk netīkami cilvēki, tādējādi aizdzenot projām nevēlamo enerģiju.
* Dzeltenās sveces. Iesaka dedzināt dienas pirmajā pusē – tās ir sveces "devējas", kas cilvēkam sniedz spēku un izturību visas dienas garumā, kā arī gādās par mīlestību un veselību.
* Sarkanās sveces. Jādedzina dienas otrajā pusē – tās atņem dienas laikā uzkrāto nogurumu un aizvainojumus, iedvesmo un rosina prāta mundrumu.
* Brūnās sveces. Tās cilvēku piezemē – iesaka dedzināt, kad nepieciešams nolaisties no mākoņiem uz zemes un gūt reālāku skatījumu uz dzīvi.
Tradīcijas apkopojusi: ILVIJA KRĒSLIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto