Vēl pērnā gada nogalē, 13. decembrī, Fortūna stāvēja blakus ALDAI JANSONEI no Ošupes pagasta – SuperBingo studijas spēlē viņa tika pie lielākā laimesta šajā izlozē, uz Lielā laimes rata uzgriežot Honda Civic sektoru.
Nupat, nedēļas sākumā, mašīnīte arī atceļojusi uz Madonas novada Ošupes pagasta zemnieku saimniecību „Lazdas". Tomēr stāsts par to, kā tikusi līdz iespējai piedalīties studijas spēlē un laimēt mašīnu, izrādās, ir senāks un gana interesants. – Es ar tādām spēlēm vispār jau neesmu aizrāvusies, paretam tikai draugs Guntis kādu biļeti nopērk. Savukārt man patīk svētdienās vienkārši paskatīties SuperBingo raidījumu, papriecāties līdzi, kā citiem veicas. Mana dzimšanas diena ir 28. maijā, un pērn radiem teicu, ka man droši var dāvināt SuperBingo biļetes – ko tur citu daudz domāsi, ko dāvināt? Sadāvināja piecas biļetes; protams, skaitļi nesakrita un neko nelaimējām. Tā arī noliktas plauktiņā nelaimējušās biļetes visu to laiku nostāvēja. Kad jau tuvojās decembris, draugs izdomāja, ka jāiesūta tās komplektos. Es vēl noteicu – ja grib, lai raksta, jo es tam par slinku esmu. Tā nu viņš tās biļetes iesūtīja. Kad raidījuma laikā izlozēja, ka Guntis Ramanis ieguvis iespēju piedalīties Lielo eiro spēlē, sākumā pat nepieleca, ka tā ir mūsu biļete, jo sen jau bija aizmirsies, ka kaut kas vispār iesūtīts, – smej Alda Jansone.
Lai gan izlozēts drauga vārds, uz studijas spēli doties viņš pilnvarojis Aldu, jo viņam ļoti nepatīk fotografēties un filmēties. Taču Alda to uztvērusi kā interesantu piedzīvojumu, kaut ko jaunu un nebijušu. Pirms spēles dalībnieki nopūderēti, viņiem sadoti mikrofoni. Tikmēr Guntis mierīgi pastaigājies pa „Alfu", bet Aldai līdzjutējos bija devusies meita Gita, kas dzīvo Rīgā. Alda Jansone pastāsta par spēles norisi: – Ar izlozēto biļeti tiku pie Lielo eiro rata griešanas. Dabūju lielāku mazo eiro summu, izvēlējos iet uz finālu. Tur bija jāizvēlas trīs aplīši; tā ir tikai veiksme, ka izvilku fināla simbolu. Tur jau atkal – viss kas varēja gadīties, gan naudas summu uzgriezt, gan „Skrīveru saldumus". Laikam kāds tur augšā bija labvēlīgs un nosprieda šādu laimestu. Interesanti, ka vēl pirms fināla rata griešanas pamācīja – ja uzgriež mazāku summu, līdzjutēji varot arī klāt neskriet, bet, ja mašīnu, tad gan jāskrien, un tā arī bija.
Par to, ka piedalījušies SuperBingo studijas spēlē, sākumā zinājuši tikai bērni. Pat Aldas mammīte, kas uzcītīgi skatās SuperBingo raidījumus, kaut kā neviļus palaidusi garām šo faktu. Tad nu arī pēc spēles Alda un Guntis klusējuši kā partizāni, mājās braucot, radiņiem tikai intrigai pieteikuši, lai svētdien spēli paskatās.
Pašu mašīnu viņi saņēmuši tikai 4. janvārī, jo nākamajā nedēļā, uzreiz pēc spēles ieraksta, devušies ieplānotajā braucienā pie Aldas meitas Santas, kas jau sesto gadu dzīvo ASV.
– Tieši pirms Ziemassvētkiem tur aizbraucām un visus svētkus pavadījām Amerikā. Daudz ko redzējām un daudz kur pabijām. Naktī tur bija +24 grādi, laiks kolosāli silts, pie mums vasarā pat reizēm tā nemēdz būt. Kad izlidojām no Latvijas, vēl bija +9 grādi. Atlidojām – un te tāds sals, sniegs. Nekā siltāka līdzi nebija, ne cimdu, ne šalles, ne cepures, vien plānās jaciņās. Tad nu mazliet šoks bija. Tagad arī grūti atkal pielāgoties, jo Latvijai ar Ameriku ir 7 stundu starpība. Naktī tagad reizēm piecelies kā dienā. Vietējā virtuve gan lika sailgoties pēc Latvijas ēdieniem. Uz Jauno gadu pamēģinājām meksikāņu burgerus, visiem vēderus tā noštopēja, ka aizvadījām svinības uz vēdera tabletēm. Bet tas bija ļoti jauks ceļojums, pirmo reizi pa ilgiem laikiem Ziemassvētkos visa ģimene bijām kopā – es ar draugu un meitas ar savām otrajām pusītēm, – teic Alda.
Jāsecina, ka gada nogale viņai ar ģimeni bijusi patiesi ražīga un pozitīviem piedzīvojumiem bagāta. Viņa secina: – Ko lai saka – vienkārši veicās. Tas laikam pierāda to, ka pa reizei jau vajag riskēt. Galvenais – neiekrist par daudz azartā. Bet tas, ka laimēt var, ir pierādījies. Nevajag iespringt uz laimēšanu, mums tas arī bija kā tāds svētdienas pasākums. Tā vienkārši tāda laimīga apstākļu sakritība, ka šoreiz veicās tieši mums. Tas bija mūsu kopdarbs – mana biļete, Gunta iesūtītais komplekts un mana dalība studijas spēlē.
Alda Jansone atzīst, ka mašīna vēl daudz nemaz nav braukusi – vien tik, cik no Rīgas salona uz mājām un goda apli līdz Madonai. Jautāta, kam turpmāk kritīs braukšana ar jauno Honda Civic, Alda atbild: – Pamatā brauks Guntis, kad jau man sagribēsies, tad arī pabraukšu. Tā kā Honda ir ar benzīna dzinēju, lielākus gabalus ekonomiskāk būs braukt ar savu dīzelīti. Meitām šobrīd arī savas mašīnas jau ir, bet pabrauks, tad redzēs, ja jau dzīvē kas, varēsim pamainīties.
Vislabāk Aldai patīk mašīnas krāsa – ķiršu sarkani brūna. Viņa smejoties atceras, ka, ieejot auto salonā, cerējusi, kaut tik nelaimētu baltu mašīnu, jo ar tādu pa lauku ceļiem būtu grūti. Bet laimētā mazā meitene, kā automašīnu mīļi dēvē Alda, izskatās ļoti sportiska, tā ir kompakta, bet ērta braucējiem, arī gana jaudīga.
Šobrīd Aldai un Guntim vēl jāatjēdzas un jāpierod pie tā, ka pagalmā ieripojis jauns auto. Tikmēr turpinās ikdienas dzīve un ritums. – Tagad kā jau zemniekiem ar graudkopību – ziemā ir klusāks. Pagriezīsim kādus liekos kokus. Jāgaida, kad vairāk uzsnigs, tad varēs paslēpot, man patīk tepat pie mājas ievilkt distancīti un izkustēties. Patīk daba, augi, puķes. Marta beigās varēs sākt sēkliņas sēt uz palodzes, tomātiņus, papriku, gurķīšus. Savs ir savs, – pragmatiski noteic Alda.