Kaspars Krauklis mācās Lubānas vidusskolas 12. klasē. Kā puisis saka, esot ļoti aktīvs un ar aizrautību dejojot tautiskās dejas, spēlējot teātri, dziedot ansamblī un skatuvi saucot par savu, jo uz tās jūtoties ļoti brīvi.
Šogad Kaspars jaunu pieredzi un iespaidus guvis arī Francijā, bet stāsts, kā viņš nokļuva tur, aizsākās Lietuvā.
– Mamma mani kā dalībnieku pieteica teātra nometnei Lietuvā. Tā norisinājās divas nedēļas, un bija jāveic dažādi uzdevumi. Pirmajā nedēļā veidojām priekšnesumus, bet otrā nedēļa aizritēja festivālā, kur veidojām avīzes, intervējām teātra dalībniekus. Šajā nometnē iepazinos ar lietuvieti, kura rakstīja dažādus Erasmus projektus. Jau esot Latvijā, joprojām sazinājāmies, un aptuveni pēc gada saņēmu anketu, kuru aizpildot atkal bija iespēja doties uz franču, lietuviešu, latviešu jauniešu teātra nometni. Tā aizsākās mans pirmais Francijas projekts, – atceras Kaspars Krauklis.
Pirmā nometne Francijā norisinājās no 18. augusta līdz 22. septembrim, un arī šajā Kaspars bija tikai dalībnieks, bet trīs jaunieši veica brīvprātīgo darbu.
– Šīs nometnes laikā es labāk iepazinu un sapratu, kas ir brīvprātīgais darbs. Kopā ar mums bija trīs brīvprātīgie, un katram bija savi uzdevumi – pasniedzējs, atbildīgais par kolektīvo dzīvi un pavāre. Francijā pavadīju trīs nedēļas, un arī šeit viss bija par un ap teātri. Pirmajās nedēļās veidojām izrādi, pēc tam četrās vietās to izspēlējām. Katru dienu norisinājās trīs darbnīcas. Pirmā bija mošanās, iesildīšanās. Otrajā apguvām teātra tehniku, mācījāmies etīdes, bet vakaros veidojām izrādi. Tāpat katru dienu bijām sadalīti pa pāriem, un tajā dienā bijām atbildīgi par to, lai visi būtu paēduši. Šis bija liels izaicinājums, jo jāgatavo bija, lai pietiktu vienpadsmit cilvēkiem. Māca bažas, vai visiem pietiks un vai dalībniekus apmierinās pagatavotais ēdiens. Bija jāizvērtē produktu izvēle, jo mūsu vidū bija cilvēki, kuri uzturā nelietoja, piemēram, cūkas gaļu. Tā kā mums viss tika izplānots, laikus bijām sadalījušies pa pāriem un svētdienās sastādījām ēdienkarti, lai dotos uz veikalu un iegādātos nepieciešamos produktus. Projekta laikā dzīvojām teltīs, – pastāsta Kaspars Krauklis.
Savukārt par otro projektu Kaspars uzzināja, vēl būdams Francijā.
– Nometnes pēdējā dienā nakti pavadīju Bordoksā. Atverot sociālo vietni facebook.com, manīju informāciju, ka Young Folks (jauniešu organizācija) meklē jauniešu grupu, kuri vēlētos piedalīties projektā Francijā. Šoreiz projekts bija saistīts ar pieredzes, kultūras apmaiņu. Arī šis projekts šķita saistošs, pietiekami interesants, bet bija nepieciešams laiks, lai izdomātu, vai vēlos piedalīties. Apmēram pēc divām nedēļām aizpildīju anketu un tiku apstiprināts dalībai projektā, – atklāj Kaspars.
Otro reizi dodoties uz Franciju, jaunietis bija izvēlējies veikt brīvprātīgo darbu.
– Šajā projektā galvenais uzdevums bija veidot dažādas spēles un uzdevumus jauniešiem. Sakārtojām, labiekārtojām futbola laukumu. Interesants bija darbs dabas takās. Tajās koki bija iezīmēti ar dzeltenu krāsu, bet mums bija jāpārbauda, vai šīs atzīmes ir saskatāmas, labi redzamas, lai cilvēki, kuri dodas pa šīm takām, neapmaldītos. Takas veda caur mežiem, pat vīnogu laukiem. Šis bija lielisks piedzīvojums. Brīvprātīgo darbu veicu no 22. oktobra līdz 4. novembrim. Atgriežoties gan bija jāsaņemas mācībās, jo krietni sanāca kavēt skolu. Joprojām sekoju līdzi Young Folks aktivitātēm, un, ja būs saistošs piedāvājums, noteikti to izmantošu, – norāda Kaspars Krauklis.
Taujāts par iespaidiem Francijā, Kaspars pauž prieku un gandarījumu: – Pirmo reizi dodoties uz Franciju, man šī valsts saistījās ar īstu sapņu zemi. Viss tik kalnains un skaists. Lielākoties pārvietojāmies ar automašīnām, brīžiem bija pat bail no stāvajiem ceļiem un līkumiem. Bet ainavas ir brīnišķīgas. Bijām apmetušies pie Francijas tīrākās upes – Dordoņas. Pa to laivojām, un arī tur varēja vērot interesantus skatus. Ūdens bija tik dzidrs, ka varēja redzēt, ka guļ vai peld lielas zivis. Savukārt otrā projekta laikā dzīvoju pie Vidusjūras. Tur atkal viss bija pilnīgi citādāks. Ievērojām, ka šajā vietā augstā godā tika celti buļļi. Bija pat dienas, kad mašīnas tiek sadzītas garāžās, bet pa ciematu skrien buļļi. Novēroju, ka iedzīvotāji izvēlas vairāk apmeklēt tieši sacensības, kurās ir iesaistīti šie dzīvnieki.
Jautāts, kādi ir galvenie ieguvumi, iesaistoties starptautiskos projektos un nometnēs, Kaspars uzsver: – Kamēr ir iespēja ceļot, no šādiem piedāvājumiem neatteikšos. Jau esmu saņēmis piedāvājumu gadu pavadīt Kanāriju salās. No tā gan atteicos, jo jāpabeidz 12. klase, bet varbūt pēc tam izmantošu šādu piedāvājumu. Tāpat iesaku ikvienam jaunietim izmantot šādas iespējas un doties apskatīt citas valstis, iepazīties ar jauniem cilvēkiem, izdzīvot kolektīvo dzīvi. Ir tik atšķirīgas kultūras, ieradumi. Interesanti to iepazīt. Mani lielākie ieguvumi noteikti ir pieredzes apmaiņa. Iemācījos tikt galā ar dažādām nestandarta situācijām, nesaskaņām. Katrā nometnē bija dažādu valstu jaunieši, līdz ar to esmu ieguvis jaunus draugus, sakarus. Manā skatījumā, tas ir pats svarīgākais. Ja es nebūtu bijis nometnē Lietuvā, diez vai būtu nonācis Francijā. No katra šāda notikuma paveras jaunas iespējas un izaicinājumi. Šobrīd, dodoties uz kādu valsti, kaut vai ekskursijā, man ir brīnišķīga iespēja sazināties ar kādu nometnē satikto jaunieti un sarunāt naktsmājas, iegūt informāciju par apskates vietām, uzzināt, kam jāpievērš uzmanība viņu valstī. Esmu tikai ieguvējs. Noteikti arī turpmāk izmantošu piedāvājumus un piedalīšos nometnēs un dažādos projektos.
20.12.2019.