Aicinājums uz zemledus makšķerēšanas festivālu Kāla ezerā Vestienā bija gana intriģējošs un vilinošs, lai dotos turp paraudzīties, kas tad īsti zem tāda spārnota nosaukuma paredzēts. Ja jau tas notiek Kālā, pat bez pieteikuma skaidrs, ka to organizē Kāla ezera padome, kas kopā ar pagasta vietējo varu nu jau krietnus gadus aktīvi darbojas ezera zivju krājumu papildināšanā, pie tam ar augstvērtīgu zivju sugām – palijām un sīgām. Par to, kā tas notiek, jau runāts un rakstīts vairākkārt, tālab šoreiz galvenokārt par festivāla norisi.
Festivāla dienas – pagājušās sestdienas – rīts, kā jau daudzi rīti šajā spalgajā ziemā, nāca spožs un auksts. Saule vēl bija rīta snaudienā aiz pārezera mežiem, kad SIA
"Kālezers" bāzē sāka ierasties pirmās copmaņu ekipāžas. Līdz pulksten desmitiem, kas bija dalībnieku piereģistrēšanas beigu laiks, aktīvo copētāju skaits bija četrdesmit četri sportisti. Viņu vidū ļoti daudz tālumnieku un makšķernieku aprindās zināmu dažāda ranga čempionu sporta zvejā.
Un kā gan ne! Līdz ar daudzajām, zināmā mērā jautrajām nominācijām, ko paredzēja apbalvot, kā "Strīpainākais asaris", "Platākais breksis", "Zaļākā līdaka", "Sudrabainākā rauda", "Niknākais ķīsis", "Jaunākais makšķernieks", "Vecākais makšķernieks", "Smukākā palija", – jā, jā, tieši tā jau bija šī festivāla sāls, jo intriga par palijām ir pacelta, domāju, pietiekami augstu.
Tātad – pulkstenis desmit. Saule skatās pāri ezeram, pa kuru, cerību spārnoti, dvašas garaiņus dzedrajā gaisā kūpinādami, izklīst makšķernieki. Kālu pazīst daudzi, un tie, kam te ziemas copes atmiņas, tūdaļ virzās apmeklēt iepriekšējo ziemu veiksmīgās vietas vai – kā pieņemts zoboties copmaņu aprindās – meklēt pērnās ziemas āliņģus…
Tās festivāla četras zvejas stundas paskrēja nemanot. Pamatā diezgan tramīgā copētāju pārvietošanās pa ezera klajumu, no malas raugoties, visai cerīga nešķita. Tā vien likās, ka ir problēmas ar zivīgās vietas uztaustīšanu. Vairāk uz vietas sēdēja tie, kas, laikam atmetuši domas par dižzivju meklēšanu, samierinājās ar raudiņu skaitīšanu. Tas tā likās, bet kā bija īstenībā, par to turpmāk.
Bet īstenībā bija tā, ka zivis bija sajaukušas dienas un zemledus makšķerēšanas dienu ieskaitījušas gavējamajā. Nu nevēra viņas mutes vaļā! Nevēra. Izpalika nominācija par "Zaļāko līdaku", jo šīs vīlēja zobus priekš citas dienas. Izpalika arī pats kārojamākais loms – mūs nosmādēja ne tikai "Smukākā palija", bet arī viņas ciltsmāsas.
Bez laureātiem tomēr nebija vis. Fortūna savu skatu dažiem tomēr bija uzmetusi. Smagāko lomu – 3,71 kilogramu zivju – izmakšķerēja Adriāns Jerohins. "Strīpainākā asara" noķērājas titulu ieguva Baiba Freivalde. Viņas strīpotais bija arī festivāla smagākā zivs – 450 gramu.
Pārējās daudzās nominācijas bija pildījušās daudz veiksmīgāk. "Niknāko ķīsi", septiņus centimetrus garu, bez kausēšanas bija pieveicis Ingus Homka. "Platākā brekša" tituls – tā noķērājai Zintai Vasiļevskai. Rumpja viducī tas bija deviņus centimetrus plats. Dmitrijam Kovaļaikam "Sudrabainākā rauda" bija sešpadsmit centimetru gara. Pats par sevi saprotams, ka bija gan jaunākais, gan vecākais makšķernieks.
Te nu pavisam droši var sacīt, ka visus labumus nekad nedrīkst gribēt. Lielisku ziemas dienu. Bagātīgu kafijas un tējas galdu ar kraukšķīgiem pīrādziņiem brokastīs. Zivju zupu šīs lieliskās atpūtas dienas noslēgumā. Diplomus un pat smagsvara balvu klāstu visiem nominantiem. Īsi sakot, labu atpūtas noskaņojumu, neraugoties uz to, ka zivis… tā sacīt, pirmajā reizē mūs vēl nepazina.
Labi zināms, ko līdzīgu pasākumu organizēšana šodien prasa. Ar entuziasmu vien ir par maz. Tālab plašs ir festivāla idejas atbalstītāju un sponsoru loks. Te tiek piesaukts SIA "FAPS", SIA "Gold fish", ZS "Ielāpi", SIA "Kālezers", SIA "Māris Olte", SIA "Salmo", SIA "Unisports", Māris un Ojārs Bērziņi. Un, protams, vesela pulka vestēniešu līdzdarbošanās vai vismaz līdzjušana.
Kā informē Kāla ezera padomes locekle Vita Eizentāle, kamēr sportisti sportoja, interesentiem zivkopis Armands Roze lasīja lekciju par sīgām. Viņa arī piebilda, ka visi ezera apsaimniekošanā iesaistītie šobrīd paši tikai apgūst sporta pasākumu organizēšanu, paliju uzvedības nianses un daudzas citas lietas, lai ezera iemītnieki gan justos labi, gan būtu aizsargāti pret negodprātu. Vasarā paredzēts zinātnieka, biologa Pētera Žagara izpētes darbs pāris mēnešu garumā par zivkopības problēmām saistībā ar Kālu, lai visam darītajam būtu visnopietnākais pamatojums.
Janvāra nogalē paredzēta Kāla ezera padomes sēde, kurā lems gan par turpmāko darbību, gan izmaiņām ezera resursu izmantošanas noteikumos no sportotāju puses. Bet marta nogalē paredzēts zemledus makšķerniekus aicināt uz nākamo festivālu, prātā paturot arī smukāko paliju. Protams – "Ne asakas!", jo ezers par tiešām demokrātisku licences cenu ir pieejams visiem copēt gribētājiem, kam makšķernieku kartes kārtībā vai arī statuss, kad tās nav jāiegādājas.
Copēja, fotografēja
un aprakstīja
OĻĢERTS SKUJA