Ar dažādu šķirņu suņiem un viņu saimniekiem tiekamies lietainā, aukstā un vējainā svētdienā. Tādās dienās mēdz teikt – „suņa laiks", kad pat četrkājainos draugus nelaiž laukā. Tomēr te nu viņi ir! Ar aizrautību un atdevi tiek izieta šķēršļu trase, izpildītas komandas, suņi godam strādā, un saimnieki, kā rādās, lietu nemaz nejūt.
Suņu apmācības grupas dalībnieki atzīst – vai lietus vai karsta saule, svētdienās, kā likts, ir jābūt klāt uz nodarbību. Četrkājainie draugi, šķiet, saprot un jau gaida šīs pēcpusdienas, jo pirms došanās uz trasi vienmēr esot sajūsmas izpausmes. Gan suņiem, gan viņu saimniekiem šī ir ne tikai „mācībstunda", bet arī burziņa vieta, iespēja atpūsties un izkustēties ar četrkājainajiem draugiem un līdzīgi domājošajiem svaigā gaisā.
Kopumā grupā ir 18 dalībnieku, suņu apmācības instruktors Jānis Pavlovskis secina, ka tas ir daudz un interese Madonā ir gana liela. – Man patīk, ka Madonā ir ļoti maz to, kas no grupas atkrīt. Saimnieki ar saviem suņiem tiešām apzinīgi nāk un mācās. Suņu skolā suņi, pirmkārt, jau socializējas. Ja mācās 18 suņu un savā starpā neviens nesaplēšas, tas jau ir labi. Sākumā, lai sēdētu metra attālumā cits no cita, bija atņirgti zobi un gāja ņigu ņegu. Tagad visi pienācīgi uzvedas, strādā, saimnieki māk ar šādām un citām būtiskām situācijām tikt galā. Saimnieks tomēr atbild par savu suni likuma priekšā, sava dzīvnieka priekšā un – galvenais – ģimenes priekšā, – uzsver Jānis Pavlovskis.
Protams, ir sunīši, kuriem kāda komanda vai darbība padodas sliktāk, cita – labāk. Mācības ir process. Izrādās, „eksāmens" mācību laikā iegūtajām zināšanām ir Latvijas sporta suņkopības federācijas un Latvijas kinoloģiskās apvienības rīkotās sporta sacensības, kurās piedalās arī četras Madonas apmācāmo grupu dalībnieces ar saviem suņiem. Pēdējās sporta sacensības norisinājās aprīlī Smiltenes poligonā divcīņā, un tajā madonietes guvušas labus rezultātus.
– Divcīņas pirmais posms ir šķēršļu josla, kurā jāpārvar 10 šķēršļu. Pēdējā ir figuranta aizturēšana vai priekšmeta atnešana. Tas viss jāpaveic uz laiku, vērtējot arī precizitāti. Savukārt otrais posms bija 3000 m kross, kas jānoskrien apvidū kopā ar suni. Dāmas no Madonas guva patīkamus rezultātus. Žaneta Žukovska sieviešu kopvērtējumā ieguva 1. vietu, Natālija Solovjova – 1. vietu krosā, – pastāsta Jānis Pavlovskis.
Viņš vērtē, ka sacensībās gatavi piedalīties būtu visi 18 Madonas suņu apmācību grupas dalībnieki, tomēr šobrīd Madonu sacensībās pārstāv tikai četri: – Daudziem ir bail no tā „eksāmena", no tā, ka suns kaut ko nedarīs, nemācēs, „uz mani rādīs ar pirkstu" vai kaut ko pārmetīs. Tas ir stereotips, ka uz suņu sacensībām brauc tikai čempioni. Tur brauc tie, kas mācās un gatavojas. Tas ir garš process, lai vispār tiktu pie tā čempionāta. Piemēram, viens sunītis no Gulbenes par čempionu kļuva septiņos gados. Katru gadu brauca uz sacensībām un startēja, piedalījās, bet tas perfektais starts nenotiek vienā dienā. Tas ir liels darbs, kas atkarīgs no saimnieka vēlmes. Sacensībās ir citas smakas, skan mūzika, ir cita šķēršļu josla, daudz cilvēku, svešu suņu. Suņiem viss notiek no jauna. Tas ir kā iedot to pašu grāmatu, tikai citos vākos, tāpēc pirmais ir šoks. Bet tas arī ir labākais, jo suns ir jāmāca pie jebkuriem apstākļiem. Sacensībās atklājas viss, gan labi apgūtais, gan kļūdiņas, pie kā turpmāk strādāt.
Aras saimniece Natālija Solovjova atminas, ka, iegādājoties suni, sākotnēji uzsākušas apmeklēt apmācības grupu, lai ģimenes jauno locekli izglītotu. – Tā ir vislabākā vieta, kur apgūt suņu komandas, kā arī lieliska vieta, kur sunim socializēties ar apkārtējiem. Arī pati šādā veidā ieguvu daudz jaunu draugu, – secina Natālija Solovjova. Laika gaitā viņas sākušas piedalīties sacensībās, kas aizrāvis, līdz pašām negaidīti ieguvušas 1. vietu Smiltenes krosiņā. – Visā šajā procesā es uzzinu daudz jauna par savu suni, – teic Natālija.
Lordijas saimniece Žaneta Žukovska padalās, kas viņu ieinteresējis piedalīties suņu sporta sacensībās: – Pirmkārt, tā ir suņa socializēšanās, jo apkārt ir suņi, cilvēki, dažādi trokšņi. Otrkārt, tā ir mana un suņa sadarbība, abpusēja uzticēšanās. Treškārt, tas ir tīri sporta pēc. Sacensības neuztveru kā sacensības, varbūt arī tāpēc tas tik ļoti patīk. Sacensībās piedalos jau kopš 2013. gada. Pirmie panākumi bija 2014. gadā, kad Ērģemes nacionālajā daudzcīņā ieguvām 1. vietu 1. posmā kucēnu grupā. Nākamie panākumi bija nupat Smiltenē notikušajā divcīņā, kur ierindojāmies 2. vietā šķēršļu zonā un 1. vietā kopvērtējumā sieviešu grupā.
Labradora meiteņu Blēras un Koras saimnieces Sintija Tālmane un Agita Mūriņa suņu sacensības uztver kā izklaides braucienu gan pašām, gan suņiem: – Sacensībās piedalāmies prieka pēc. Patīk apskatīt, kādi suņi ir citiem, kā katrs startē sacensībās, pamācīties arī no savām kļūdām. Tā ir iespēja iepazīties ar jauniem cilvēkiem, kā arī pie reizes pasportot, atpūsties brīvā dabā. Protams, tā ir smaga diena un arī fizisko slodzīti nākamajā dienā jūt. Esam ieguvušas arī pa kādai medaļai, par ko prieks. Vispār, tas taču ir lieliski, ka varam kaut ko darīt kopā ar savu suni.