Ķiploks ir viens no senākajiem kultūraugiem pasaulē, tagad tā pirmatnējo
izcelsmes vietu praktiski vairs nav iespējams noskaidrot; tās
varētu būt teritorijas Centrālāzijā. Visticamāk, ķiplokus no turienes
izplatīja tirgotāji un ceļotāji. Kā veselības un ēdienu garšas
uzlabotāji tie kļuva populāri daudzās zemēs un gadu tūkstošus tika
cienīti savas garšas un medicīniskās iedarbības dēļ.
Pirmie rakstos ķiplokus pieminējuši jau senie šumeri pirms 5000 gadu. Senie ēģiptieši, iespējams, bija pirmie, kas tos audzēja lielos apjomos, jo ķiplokiem bija liela loma viņu kultūrā un reliģijā – tos deva līdzi apbedījumos faraoniem un citiem augstmaņiem. Ķiplokiem nebija tikai mitoloģiska nozīme, ar tiem, piemēram, baroja piramīdu celtniekus vergus, jo tie vairoja spēkus un izturību. Arī Homēra varoņi Ahillejs, Agamemnons un viltīgais Odisejs mielojās ar ķiplokiem. Kopš 6. gs. p. m. ē. ķiplokus jau pazina Korejā, Ķīnā un Indijā, kur tos lietoja arī ārstnieciskiem mērķiem; Tālajos Austrumos to dziednieciskās īpašības iepazina daudz agrāk nekā Eiropā. Kā spēka un izturības dopingu tos lietoja arī senie grieķi un romieši: atlēti tos ēda pirms sacensībām, karavīri – dodoties kaujā. Romas augstmaņi ķiplokus lietoja kā pretindi pret iespējamu saindēšanu. Paplašinoties Romas valstij, ķiploki nonāca arī krietni tālāk ziemeļos, kur tie kļuva arvien vairāk iecienīti (gandrīz varētu teikt – romieši jaunas teritorijas iekaroja ķiplokiem). Tiem drīz pamanīja spēju pasargāt no slimībām, bet piedēvēja arī spējas atvairīt dēmonus, vilkačus un vampīrus. 11. gs. ķiplokus kā iedarbīgu ārstniecības līdzeklī savā, kā tagad teiktu, medicīnas rokasgrāmatā minēja benediktiešu ordeņa abate, viena no viduslaiku pirmajām un daudzpusīgākajām zinātniecēm Hildegarde no Bingenas. Vēlākos gadsimtos tos kā ārstniecības līdzekli ieteica arī medicīnas pamatlicēji Alberts Magnuss un Paracelss. Ir versija, ka tieši ķiploki kopā ar etiķi 1720. gadā nosargāja Marseļu no mēra tālākas izplatības. Taču tos cienīja ne visur. Viena no 19. gs. Anglijas izcilākajām kulinārēm klīrīgi rakstīja: „Šī auga smarža skaitās apvainojoša!", arī mūsdienu trīs angļu ietekmīgākās pavārgrāmatās ķiploki nav pieminēti. Citādi ir Francijā, kur tiem ir pat sava galvaspilsēta Sen-Klēra Gaskoņā. No jūlija līdz janvārim katru ceturtdienas rītu pilsētā notiek tirgus, kurā pārdod tikai vienu preci – ķiplokus, bet augustā notiek lielie ķiploku svētki.
Ķiplokus audzē daudzās vietās visā pasaulē, to lielākie ražotāji ir Ķīna, Indija, Dienvidkoreja, Krievija, Rietumeiropā – Spānija. Aukstajā gadalaikā tos ieved no Āfrikas un Dienvidamerikas, tur to galvenie audzētāji ir Ēģipte un Argentīna.
16.08.2019.