Dzīves skaistākos mirkļus vienmēr gribas saglabāt atmiņu krātuvītē. Kāzas, kristības, dzimšanas dienas, īpaši ģimenes notikumi silda sirdis, kad atkal un atkal aplūko fotogrāfijas. Šos mirkļus iemūžināt un radīt sirdi sildošas atmiņas palīdz fotogrāfe LĪVA BĒRZIŅA.
Līva dzīvo Jēkabpils pusē, bet Madona joprojām ir tuva sirdij. Savulaik, mācoties Jaungulbenes arodvidusskolā, četri gadi tika aizvadīti Madonā. Līvas sirdslieta ir fotografēšana, un, kā pati teic, to patīk darīt jau kopš bērnības.
– Kopš sevi atceros, man vienmēr ir paticis fotografēt. Manā bērnībā opim bija Zenit fotoaparāts, bet ar to fotografēt es varēju tikai apmēram 18 gadu vecumā. Kad man bija kādi 7-8 gadi, jau mājās bija Kodak filmiņu aparāti. Tolaik mamma īsti neatļāva bildēt, jo nebija kā tagad – nobildē un izdzēs, ja nav izdevies labs kadrs. Filmiņā tika fiksēti visi uzņemtie kadri. Kad biju pusaudzes vecumā, parādījās pirmie digitālie fotoaparāti. Pati savu pirmo spoguļkameru iegādājos vien 2014. gadā, bet 2015. gadā jau sabildēju astoņas kāzas, vairāk nekā 15 individuālās fotosesijas. 2016. gadā aktīvi turpināju bildēt un jau izveidoju savu mini fotostudiju, savukārt vēl pēc gada – kāzu sezonā nobildēju 16 kāzas. Pēc tam fotografēšanu mazliet biju atstājusi novārtā. Dzīvē sagrozījās apstākļi, ka savu mīļo kameru rokās nevarēju paņemt emocionālo pārdzīvojumu dēļ. Pamazām, mainot savu privāto dzīvi, es atkal ķēru pēc kameras, un pašreiz atgriežos ar aktīvu darbošanos fotografējot, – atminas Līva.
Katram fotogrāfam ir sava niša, notikumi, kurus patīk fotografēt vairāk par citiem.
Man ļoti patīk fotografēt mežu, dabu un gandrīz visu, it sevišķi, ja fotosesijas notiek mežā vai dabā. Pa šiem gadiem tik daudz bildēts, tik daudz skaistos un svarīgos cilvēku notikumos esmu bijusi blakus. Bildes tika saglabātas un turpinu saglabāt no visām fotosesijām. Vislielākais izaicinājums ir laikapstākļi. Man viennozīmīgi patīk bildēt dabā, dabiskas bildes. Kāzinieku fotosesijai vienmēr jābūt plānam B, piemēram, ja nu līst, jo pēc fotosesijas vēl jau priekšā svinību otrā daļa, kur līgava vēlas būt tikpat skaista, cik no rīta sapucēta. Kā vēl viens no izaicinājumiem man ir censties neatkārtoties, izdomāt ko neredzētu, nebijušu, lai nepaliek garlaicīgi. Gribu, lai katra fotosesija ir ar savu "odziņu", lai klientam ir pārsteigums un sajūsma. Domāju idejas un iekārtoju Ziemassvētku fotosesiju stūrīšus tā, lai katru gadu būtu kas nebijis. Lieldienām dekorēju studiju, un fotosesijās piedalās pašas lauku trusīši, – pastāsta Līva. – Sadarbošanās ar cilvēkiem fotosesiju laikā ir ļoti individuāls process. Ir jānoķer kontakts, lai es izjustu cilvēku, lai radītu bildes, par ko klients būs laimīgs un priecīgs. Es ļoti cenšos rast laiku, lai pirms ieplānotās fotosesijas sazinātos ar klientu un jau izprastu vēlmes. Reizēm intuitīvi nostrādā maņas, un es vienkārši daru savu darbiņu ar gaišākajām domām. Ir bijuši klienti, kuriem ļoti grūti tikt klāt jeb nolasīt, ko viņš sagaida. Ir noslēgtāki klienti, kuri neizrāda savas emocijas, bet viņi ir atnākuši uz fotosesiju, tātad vēlas sev fotogrāfijas. Veidojam komunikāciju un bildējamies. Fotosesijas izskaņā es dzirdu mīļu un patiesu paldies. Tajā mirklī nodomāju, ka ir izdevies. Vislielākā iedvesma fotografēt man ir tad, kad pēc padarīta darbiņa es dzirdu priecīgos pateicības vārdus. Pēc bilžu apstrādes un nodošanas klientiem, es saņemu ziņas un balss ziņas – laimīgas par iznākumu. Balss ziņas ir kaut kas fenomenāls, jo dzirdu laimīgo klientu intonāciju. Šīs ziņas ir mega uzlādējošas man! Un tas arī ir dzinulis iet un bildēt, turpināt darīt to, ko daru no sirds un ar gaišu prātu. Man ir teikuši, ka es spēju noķert burvīgu skatu, ko citi nemaz nesaskata.
Taujājot, kā tiek pavadīts brīvais laiks, Līva Bērziņa atzīst: – Daudz laika pavadu, dodoties uz mežu, jo esmu medniece. Mazāk gan medīju, jo fotografēšana ir dārga nodarbe, lai viss kvalitatīvi un smuki, arī tehnikai ir jāatbilst prasībām, bet medības ir vēl dārgāka nodarbe. Tāpēc aktīvāk un vairāk daru to, kas sirdij tuvāks – fotografēju. Kā medniece aktīvi darbojos rudens periodā bebru postījumu vietās, kur jāatbrīvo grāvji un upītes no bebru dambjiem un pašiem bebriem. Ziemas periodā piebaroju meža zvērus barotavās. Tā nu sanāk, ka pārsvarā vasarā uz mežu dodos bildēt, bet vēsajos gadalaikos darīt darbiņus, kas saistīti ar medību lietām, un nevar nepieminēt arī sēņošanu. Katru vasaru savā siltumnīcā audzēju tomātiņus, gurķus un citus gardumus. Sportoju un cenšos aktīvi pavadīt brīvos brīžus. Esmu divu meitiņu mamma, tāpēc daudz laika aiziet arī bērnu treniņos, pulciņos un pasākumos. 2024. gada vasarā netīšām ceļi aizveda uz zirgaudzētavu "Baltic Horses" Mārcienas pagastā. Tagad vecāko meitu aktīvi vadāju uz zirgu jāšanas treniņiem tur. Ik pa laikam ceļi mani ved uz Madonas pusi.
14.02.2025.