Jau akmens laikmeta cilvēkiem ienāca prātā, ka īpatnējās formas dzīvnieku velteņkauliņus var izmantot kā metamos kauliņus, ar kuriem var sacensties, spēlēt. Galda spēles radās laikos, kad ļaudis noslāņojās un veidojās augstākā sabiedrība, kam bija pietiekami daudz brīva laika. Kā viens no spēļu veidiem radās spēļu kārtis.
Spēļu kārtis dzima Ķīnā. Ķīnieši izgudroja ne tikai banknotes, viņi arī izdomāja, ka valsts kases drukāto naudaszīmju kopijas var izmantot spēlei. Senākās rakstiskās liecības par spēļu kārtīm ir datētas ar 9. gs., taču, domājams, tās pazina jau pirms tam. 12. gs. ķīniešu spēļu kāršu komplektos bija 27 kārtis, vēlāk to skaits mainījās.
Nav skaidri zināms, kā kārtis 14. gs. otrajā pusē nonāca Eiropā; iespējams, tās atveda musulmaņi. Pirmo kāršu mastu zīmes bija kauss, runga, monēta un zobens. Laika gaitā 15. gs. izveidojās četras galvenās kāršu kavas, kas saglabājušās līdz mūsdienām: franču, spāņu-itāļu, vācu un šveiciešu. Katras kavas mastīm ir savi simboli, vāciešiem, piemēram, sirds, lapa, ozolzīle un zvārgulis. Kopš 15. gs. beigām Eiropā dominē franču kava – sirds ("ceur"), pīķis ("pique"), āboliņš ("trefle") un kvadrāts ("carreau"), kuru pārsvarā izmanto spēlē arī Latvijā. Latviski kavas mastis ir ercs, arī ercens (no vācu "Herc" – sirds), kreicis (vācieši franču āboliņa lapas simbolu sauc par krustu – "Kreuz"), pīķis un kāravs ir franču nosaukumu latviskojumi.
Sava nozīme ir arī franču kavas simboliem. Kārtis savos pirmsākumos bija kara spēle, tāpēc pīķis un kāravs (vairogs) simbolizē armijas bruņojumu, ercs – karavīra drosmīgo sirdi, varonību, kreicis – armijas apgādi. Ir uzskats, ka āboliņa lapa karavadonim atgādina – sava armija jāapgādā tā, lai karavīriem nav jāēd zāle. Interesanti, ka karaļus ilgu laiku attēloja kā konkrētus vēsturiskus personāžus. Tā ercenu karali parasti zīmēja kā Kārli Lielo, bet kāravu karali – kā Jūliju Cēzaru. Toties spāņu kavā nav dāmas – tai karā nav ko meklēt, tās vietā ir karavīrs. Kāršu attēlus zīmējuši daudzi slaveni mākslinieki.
Kārtis noderējušas ne tikai spēlei vai, teiksim, zīlēšanai. Tā Otrajā pasaules karā britu izlūkdienests bija iemanījies daudzus priekšmetus – sākot ar nažiem un beidzot ar kompasiem – paslēpt pogās, ķemmēs un spēļu kārtīs. Ar Starptautiskā Sarkanā Krusta starpniecību tās nonāca, piemēram, pie karagūstekņiem Vācijā. Šo spēļu kāršu virskārtu varēja noņemt kā uzlīmi, un zem tās slēpās ģeogrāfiskā karte, ko gūstekņi varēja izmantot bēgšanas mēģinājumā. Drošības dienests bija radījis arī citas galda spēles ar ieslēptām kartēm vai naudaszīmēm.
16.12.2016.