(Sākums 15. novembra numurā)
Islande spēj pārsteigt pat pieredzējušus ceļotājus, par to ir pārliecināts arī Artūrs Grandāns, kas oktobra sākumā Islandē viesojās otro reizi un turpina dalīties iespaidos par šo zemi.
– Daba, klimats ir ļoti savdabīgs. Arī augu valsts. Pirmais iespaids, dodoties uz Islandes vidieni, – izjūta, it kā būtu nonācis izcirtumā. Visapkārt ir vulkāniskie bazalta, atdzisušas lavas lauki, kalni, ledāji. Cilvēki dzīvo pie paša okeāna krasta. Arhitektūrā jūtams Skandināvijas pieskāriens. Mazas, ērtas, pārdomātas mājiņas, nokrāsotas košās krāsās, lai kompensētu ainavas pelēcību. Ir ļoti spēcīga ekonomika, attīstīta zvejniecības industrija, pateicoties dabas eksotikai – ļoti attīstīts ir tūrisms. Islande ir viena no retajām valstīm, kur joprojām medī vaļus. Uzturā ļoti daudz tiek lietotas zivis. Viens no islandiešu nacionālajiem ēdieniem ir pūdēta haizivs. Ir bijusi iespēja to degustēt, bet es tomēr nesaņēmos to nogaršot, man pietika ar tās specifisko smaržu. Tāpat ēdienkartē ir iecienīta jēra gaļa, īpaši pagatavota jēra ciska ir kā islandiešu tradicionālās virtuves zīmols, – pastāstīja Artūrs. – Kalnainais apvidus ir ļoti piemērots aitkopībai. No aitām iegūst arī augstvērtīgu vilnu, kas tiek dalīta trīs siltuma gradācijās un tiek uzskatīta par vienu no labākajām pasaulē. Islandē izmanto dabas doto bagātību – karstos avotus, karstumu, kas nāk no plaisām zemē, izmantojot TEC, ražo elektrību, kas salas iedzīvotājiem ir pieejama gandrīz par velti. TEC saražoto elektroenerģiju pat nespēj iztērēt, tādēļ amerikāņi ļoti nopietni apsver tehnoloģisko risinājumu, kā saražoto elektroenerģiju nogādāt uz Amerikas kontinentu. Arī mājokļu apkure ir gandrīz par velti, jo karstie tvaiki pa speciālām maģistrālēm tiek novadīti uz pilsētām, kur tiek apsildītas ne tikai mājas, bet arī trotuāri un ielas. Tur ir mērens klimats, bet ir jūtamas arī klimata izmaiņas. Pagājušajā gadā pat izkusa viens no ledājiem, tagad tur ir uzstādīts piemineklis. Vasarā nav siltāks par 20 grādiem, bet ziemā temperatūra nav zemāka par 10 grādiem. Taču laikapstākļi ir mainīgi. Vasarā Islande ir ļoti skaista, jo kalnainajā augsnē tiek sasēta lupīna, kas zied un veido augsni. Varu apgalvot, ka savs krāšņums ir arī rudenī. Klintis iegūst citu nokrāsu. Daba ir liela māksliniece. Tāpat islandieši veido birzes, pamežu, lai bagātinātu augu valsti. Koki pamežos ir ļoti zemi, tādēļ paši islandieši mēdz jokot: „Ja apmaldies mežā, vienkārši piecelies kājās, un problēma būs atrisināta." Savdabīgas ir arī islandiešu tradīcijas. Piemēram, Ziemassvētku gaidīšanas laikā ir tradīcija gaidīt trīspadsmit Ziemassvētku vecīšus, kuri trīspa-dsmit dienas nes dāvanas. Bet tiem, kas tajā dienā nav kaut ko labu izdarījuši, Ziemassvētku vecītis atnes sapuvušu kartupeli.
Islandē pēdējo gadu laikā iedzīvotāju sastāvs strauji mainās, notiek ekonomiskā izaugsme, norit intensīva celtniecība. Pašlaik aktīvi valstī ienāk amerikāņu rūpniecība. Tāpat uz Islandi darba meklējumos aktīvi dodas arī Latvijas un citu valstu iedzīvotāji.
– Būdams tur, esmu saticis arī mūsu pašu novada cilvēkus, kas tur strādā. Parunājot ar viņiem, esmu sapratis, ka darbs nepavisam nav viegls, ir daudz jāstrādā, lai varētu pienācīgi uzturēt sevi un ģimeni. Vairākums izvēlējies celtniecību, bet strādā arī zivju rūpniecībā un citās jomās. Bet es ļoti priecājos, ka viņos mājo latviskais kultūras gēns, vēlme sevi pilnveidot arī garīgi, aktīvi iesaistoties latviešu diasporas aktivitātēs. Viņi strādā daudz, bet atrod laiku, lai sanāktu kopā, spēlētu teātri, dziedātu. Reikjavīkas latviešu diasporā viena no lielākajām aktīvistēm ir Ingrīda Induse, kas nesavtīgi un enerģiski, aktivitātēs iesaistot visu ģimeni, vada kultūras dzīvi, rīko dažādus pasākumus, ir Reikjavīkas latviešu teātra vadītāja. Viņa ir mūsu novadniece, no Aronas pagasta Lauteres. Apbrīnojams ir latviešu kopābūšanas gars, kas liek mērot bieži vien lielus attālumus, ieguldīt gan savu brīvo laiku, gan materiālos līdzekļus, lai aktīvi piedalītos kopienas aktivitātēs, saglabājot savu latviskumu un garīgi pilnveidojot sevi. Un tā ir ne tikai Islandē, bet arī citās valstīs, uz kurām ir devušies latvieši. Kopības izjūta, mīlestība pret savu kultūru, tautas gara mantojumu vieno latviešus visā pasaulē. Patriotisms, valsts svētku atcere, varoņu godināšana netiek aizmirsta arī esot tālumā. Viņi sevī uztur latvietību, – vērtēja Artūrs Grandāns.
22.11.2019.