Kamēr Latvijā vēl valdīja sals, madoniete SANDRA ŠARMA februāra vidū devās uz mūžīgās saules pilsētu Losandželosu, ASV. – Losandželosā dzīvo mans ļoti labs draugs Taičiro, esam pazīstami vairāk nekā 20 gadu. Pirms 4 gadiem viņš ciemojās pie manis Latvijā, bet pirms 2 gadiem tikāmies Berlīnē pie mūsu kopējā drauga Iļjas ģimenes. Pagājušā gada decembrī no drauga saņēmu uzaicinājumu apmeklēt Ameriku, – to, kā aizsākusies doma par šo ceļojumu, atminas Sandra Šarma.
Nav noslēpums, ka pārlidojums uz ASV ir ļoti ilgs, biļetes ir dārgas, taču tās piedāvājies apmaksāt draugs. Sandra šo iespēju, kas nācis kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, nelaida garām. – Vienīgais, kas mani uztrauca, bija garais lidojums. Nekad iepriekš nebiju lidojusi tik tālu, tikai uz Stokholmu un Londonu, bet te gaidīja 2 stundu ilgs lidojums līdz Parīzei un tad vēl 12 stundu līdz Losandželosai. Baidījos, jo biju redzējusi daudzas filmas par aviokatastrofām, bet mani spēja nomierināt tikai viena lieta. Es palūdzos, atdevu savas bailes un ceļojumu Dievam, un Viņš man palīdzēja. Lidojums bija patiesi izdevies. Losandželosa sagaidīja ar siltu un saulainu laiku (+30°C), kas turējās arī visu manu ciemošanās periodu, – priecājas Sandra Šarma.
Apskatāmo vietu sarakstu sastādījis Taičiro, un ekskursijas programma izvērtusies patiesi plaša. Pirmajā dienā pēc ierašanās Losandželosā Sandrai bija tā iespēja īstenot savu lielāko sapni – redzēt un pataustīt okeānu. Santa Monikas pludmalē viļņi mēdz pārsniegt cilvēka augumu pat trīs reizes; Sandrai Šarmai, bradājot pa silto okeāna ūdeni, arī sanākusi neliela sastapšanās ar izmēros mazāku bangu. Pēc pludmales tika aplūkota Beverlīhilza, Down Town ar tās ievērojamajiem debesskrāpjiem. Nākamā ceļojuma diena tika aizvadīta „Nature History Museum" („Dabas vēstures muzejā" – tulk.), kur iespaidīgi šķituši dinozauru kauli, reālistiskās dzīvnieku instalācijas. Dienas programmā bija arī Grifita observatorijas apmeklējums, savukārt vakarā – mūzikla „Netīrās dejas" izrāde „Pantages Theater". Sandra Šarma atklāj: – Šis man bija viens no īpašākajiem ceļojuma mirkļiem, jo mūzikls ticis veidots pēc tāda paša nosaukuma slavenās filmas ar Patriku Sveiziju un Dženiferu Greju galvenajās lomās, kas ir arī viena no manām mīļākajām filmām. Man kā lielai deju mīļotājai un dejotājai šī izrāde bija īpaša, un ilgi lidoju mūzikas skaņu pavadīta.
Vēl kāds iespaidīgs pieturas punkts sekoja nākamajā dienā – katoļu katedrāles (Cathedral of Our Lady of the Angels) apmeklējums. – Tā bija viena no vēlmēm manā „Ko vēlos redzēt LA" sarakstā. Vēlējos apmeklēt misi katoļu baznīcā, ko arī mans draugs noorganizēja. Tā bija viena no visskaistākajām katedrālēm, ko biju iepriekš redzējusi. Tik liela un majestātiska. Mise nedaudz atšķīrās no tā, ko biju redzējusi pie mums, bet tas tikai padarīja to vēl interesantāku. Un man bija, par ko Dievam pateikties – par šo lielisko iespēju ciemoties Amerikā un redzēt tik daudz skaista.
Vēlāk vakarā sekoja kaut kas ekstrēmāks, ko Sandra nebaidījās izmēģināt, – karatē nodarbība. Viņas draugs Taičiro ir karatē treneris ar melno jostu, daudzkārtējs čempions, kas trenē arī Holivudas slavenības.
Ceļojuma piektajā dienā tika iepazītas Holivudas galvenās ielas, kurās tobrīd vēl valdīja gatavošanās gaidāmajai „Oskara" pasniegšanas ceremonijai. Lai gan ar slavenībām uz ielas nesanāca saskrieties, daudzas no tām gluži kā dzīvas bija apskatāmas „Madame Tussauds Hollywood" Vaska figūru muzejā. Nākamajā dienā Sandrai bija iespēja aplūkot vienu no bagātākajām mākslas darbu krātuvēm – Losandželosas Dž. Pola Getija muzeju, pēc tam sekoja aktīvā atpūta, sacenšoties braukšanā ar gokartiem. Ekskursijas septītā diena aizveda uz indiešu bodītēm, medicīnisko izstādi par cilvēka ķermeni, kā arī bruņinieku turnīru, kur viss ieturēts viduslaiku stilā. Pēdējā viesošanās dienā Losandželosā apskatīts Losandželosas zoodārzs, kā arī kinostudija „Warner Bros".
– Man ļoti iepatikās Losandželosas cilvēki. Pārsteidza tas, ka pilnīgi nepazīstami cilvēki, ejot pa ielu garām, uzsmaida platu smaidu un saka man – „Hi!" (Sveiki!). Nenoliegšu, sākumā tas šķita dīvaini, jo pie mums tā nenotiek un nekur citur nebiju sastapusies ar šādu „parādību", bet tas bija patīkami un uzlaboja jau tā labo garastāvokli vēl vairāk. Ar laiku pamanīju, ka arī pati nemitīgi smaidu. To mums, vēsajiem un kautrīgajiem latviešiem, vajadzētu pamācīties no amerikāņiem, – iespaidos par vietējiem iedzīvotājiem dalās Sandra. Viņa lauž arī mītu par to, ka amerikāņi ēdot tikai hamburgerus un frī:
– Amerikāņiem ir neskaitāmu tautu ēdienu kafejnīcas, ko amerikāņi arī apmeklē. Ļoti iecienītas ir brokastu kafejnīcas, kur arī mēs nobaudījām īpašus brokastu gardumus. ASV nogaršoju japāņu (mans draugs pēc tautības ir japānis), ķīniešu, taizemiešu, itāliešu, indiešu, meksikāņu un, protams, amerikāņu virtuves brīnumus. Nekas no tā nelīdzinājās tam, ko iepriekš biju baudījusi. Lai gan pati gatavoju indiešu ēdienus, Amerikā tie garšoja pavisam citādāk. Iepriekš arī biju teikusi, ka nekad neēdīšu jēlu zivi, tomēr japāņu suši man tīri labi gāja pie sirds. Taizemiešu un ķīniešu ēdiens pārsvarā bija diezgan ass, un viņi daudz lieto pie salātiem etiķi, kas man ne pārāk tīk, bet kopumā nebija neviena ēdiena, kas man nebūtu garšojis. Kad nonācām pie amerikāņu burgeriem, biju nedaudz pārsteigta, jo tie nemaz nebija tādi, kādus esam raduši baudīt un redzēt Latvijā. Tie bija trīsreiz lielāki par mūsējiem un garšas ziņā ļoti atšķīrās – pie mums ir ierasts ēst burgerus, kuru gaļas sastāvs nav īsti saprotams, tur burgeros ir normāla gaļas kotlete.
Sandra Šarma secina, ka Losandželosas siltie laikapstākļi, skaistie dabasskati ir ļoti vilinoši, lai pārceltos uz dzīvi tur pavisam. – Latvija man ir ļoti mīļa un Madona – jo īpaši, bet ar darbu mūsu valstī ir diezgan lielas problēmas, un ne tikai ar darbu vien, diemžēl. Ja rastos iespēja, domāju, es to izmantotu un pārceltos dzīvot uz Losandželosu, bet pagaidām es priecājos par ziemu, gaidu pavasari un mīlu savu pilsētu Madonu! – teic Sandra.