Kolekcionēšana ir ļoti aizraujošs vaļasprieks, īpaši, ja lietas, kas ir kolekcijā, nemaz nav tik ierastas. Vilnis Strautiņš Lubānas pusē dzīvo jau vairāk nekā četrdesmit gadu, un „Vaidavas" ir kļuvušas par akmeņu parku.
Kā norāda Vilnis, viņu aizrauj akmeņi, bet tie nav vienīgie, kas tiek kolekcionēti „Vaidavās".
– Akmeņi ir vissenākā kolekcija. Kad vēl dzīvoju Līgo, pļavā bija akmens, pret kuru traktorists, pļaujot sienu, vienmēr salauza izkapti. Kaut kā vajadzēja to akmeni aizvākt. Kad tas tika izrakts, ieraudzīju interesanto formu. Protams, atvilku akmeni mājās, un tā sākās mana kolekcionēšana. Šis, tāpat kā daudz citu akmeņu, atbrauca līdzi uz Indrānu pagastu. Tiklīdz gadījās kāds akmens, kas uzrunāja pēc formas vai enerģijas, nesu to mājās. Visi akmeņi, kas ir „Vaidavās", ir ar pozitīvu enerģiju, – pastāsta Vilnis Strautiņš. – Pēc kāda laika manu uzmanību piesaistīja pletīzeri. Jautājot, interesējoties, vai kādam nav saglabājušās šādas vēstures liecības, ieguvu arī citus senus priekšmetus. Tā sāka veidoties sadzīves priekšmetu, darbarīku kolekcijas.
Viļņa Strautiņa sētā ir kāda ēka, kas tiek saukta par „Spoku namiņu". Tajā ir izvietotas vairākas kolekcijas.
Turpina Vilnis: – Šajā namiņā mitinās viss, kas nācis no dabas. Nav taisns, bet ir šķībs, greizs un nepareizs. Koks, interesanti zari, saknes – mana ziemas vakaru nodarbošanās. Vasarā jau laika nav, pietiek citu darbu, ko pagalmā darīt. Jāsaka, ka šī kolekcija tika aizsākta nejauši, lai gan jaunības gados daudz tiku strādājis tieši ar koku. Kā smejos, esmu izveidojis pats savu saeimu, jo diemžēl pie varasvīriem tik viegli nevar nokļūt, izstāstīt, kas satrauc vai nomāc. Savukārt ar saviem zaru vīriņiem es varu runāt un noteikt savus noteikumus. Mans talants laikam šajos zaros un koka gabalos ir ieraudzīt to skaisto, neatkārtojamo. Pats necenšos tos pārveidot, jo daba tos ir izveidojusi brīnišķīgus. Parasti notīru tos no mizas, citreiz pievienoju kādu akcentu, bet būtību gan nemainu. „Spoku namiņā" ir atrodami arī dažādi ieži un akmentiņi no 126 valstīm un pārstāvēti pieci kontinenti, tajā skaitā arī Antarktīda. Šie akmeņi ir „Spoku namiņā", jo dabā patiesībā ir ļoti daudz arī negatīvu lietu. Tur man ir koncentrētas dažādas enerģijas, akmeņi ir līdzsvaram. Viens no negatīvajiem priekšmetiem ir māzers. Jebkurā gadījumā es uzskatu, ka daba ir vislielākais mākslinieks un to neviens nepārspēs, lai kā censtos.
Tāpat „Vaidavās" apskatāma milzīga krūzīšu kolekcija, un tā esot aizsākusies 1998. gada oktobrī.
– Pirmā krūzīte tika nopirkta Norvēģijā. Un tad man prātā radās doma, ka vedīšu mājās krūzītes no katras vietas, uz kuru došos. Protams, par šo manu domu uzzināja kolēģi, draugi, paziņas un sāka tās man dāvināt. Jāatzīst, ka nebiju īpaši apmierināts, jo tās bija ļoti vienveidīgas. Man vairāk interesēja vietas, pasākumi, arī firmu logo. Šobrīd vairs nešķiroju. Galvenais ir papildināt kolekciju.
Vilnim Strautiņam kolekcijas ir īpaši nozīmīgas. Kā pats atzīst, šobrīd dzīvo pēc moto – kamēr dzīvoju, tikmēr krāju. Kamēr krāju, tikmēr dzīvoju.
– Mani interesē vēsture. Pašlaik esmu aizrāvies ar padomju laiku mantojumu, vēsturi. Īpašu uzmanību veltu saistībai ar Lubānu. Laika gaitā kolekciju ir saradies daudz, arī eksponātu skaits tikai aug. Ir pienācis laiks domāt par kādas ēkas būvniecību, lai būtu iespējams kolekcijas izvietot. Jūtu, ka paliek par šauru. Telpu ir tik, cik nu to ir, – par iecerēm domā Vilnis Strautiņš. – Bet neapstāšos arī, veidojot kolekcijas. Latvijā ir cilvēks, kurš veido rotas no Latvijā atrastiem pusdārgakmeņiem. Iespaidojoties no tā, ir vēlme savākt visus mūsu valstī atrodamos iežus. Bet, lai to sāktu darīt, ir jāmācās, jo tikai zinātājs var pateikt, kā kuru sauc. Kamēr vēl tikai runā par jauno administratīvi teritoriālo reformu, vēlos savākt krūzītes ar katra pašreizējā novada ģerboni. Jau esmu ieguvis divdesmit krūzītes, bet vēl daudz ir nepieciešams.
Kā uzskata Vilnis, katram būtu noderīgi veidot kādu kolekciju.
– Kolekcijas jau var būt visdažādākās – markas, monētas, fotogrāfijas, grāmatas, pogas, cukura iepakojumi… Tas nozīmē, ka cilvēks par kaut ko interesējas, ka vismaz pret kaut ko viņš nav vienaldzīgs. Jo dziļāk dodamies kolekcionēšanā, jo vairāk uzzinām un vairāk atklājas nezināmais, – nosaka Vilnis Strautiņš.
25.10.2019.