Jūlija vidū Madonā bija iegriezies rīdzinieks OSKARS MATLAVS, līdzi atvedot oriģinālus, no dabiskiem materiāliem paša izgatavotus sāls un pipara trauciņus. To darināšanas process, kas aizsācies kā hobijs, nu reizē ir arī peļņas avots – tā izveidots savs mikrouzņēmums.
Oskars atzīst, ka sāls un pipara trauciņus izgatavo jau gadus 9, pa vidu bijuši pārtraukumi, strādājot citus darbus. Kopš tas kļuvis par galveno hobiju un peļņas avotu, viņš novērtē gan pievienoto vērtību rokām gatavotajām lietām, gan strādāšanu savam priekam.
Trauciņi tiek izgatavoti no kadiķa; tā kā tas ir aizsargājams, Oskars Matlavs izmanto tikai nokaltušos kokus: – Mūsu pusē pilns mežs ar kadiķiem, un daudzi amatnieki izmanto šo kokmateriālu. Pati iešana mežā pēc materiāla arī ir sava veida process – redzu, kas notiek dabā, brienu pat pa sniegu ziemā. Ir jāatrod nokaltušie koki, tie jānozāģē. Ne visi koki der, jo daudzi arī saplaisā. Man tā reizē ir kā pastaiga, katrā ziņā trauciņu izgatavošanas procesu neuzskatu par darbu. Esmu strādājis zivju fabrikā, celtniecībā, bet, kad pats dari un esi sev noteicējs, tam ir cita vērtība.
Arī cilvēki novērtē dabīgo un ekoloģisko produkciju. Kā secina Oskars – daba pati uztaisa skaistumu, viņam atliek vien to uzmeklēt, pieslīpēt un iedot cilvēkiem. – Citādi jau tas koks mežā sapūtu. Atstāju koka oriģinālo formu, vietas, kur auguši zariņi. Tās ir grūtāk noslīpēt, bet šie knifiņi piedod īpašo šarmu. Reizēm jau rokas sāp no slīpēšanas, bet, kad braukāju tirgoties, tad atpūšos, – viņš atklāj.
Cilvēki pasūta trauciņus pēc savām idejām un iecerēm. Meistars realizējas arī Rīgas veikalā „Mūsmājas", kas ir lielākais Latvijas amatnieku ražojumu veikals. Oskars ir izmēģinājis dalību tirdziņos, tomēr trauciņu tirgošanai vislabāk viņam patīk doties, kā pats dēvē, ekskursijās: – Tajās pilsētās, kur neesmu bijis, ieplānoju braucienu gan produkcijas tirgošanai, gan kā ekskursiju. Iepriekš biju Gulbenē, tur tik labi gāja – visu izpirka, nemaz nepaspēju pilsētu iepazīt. Jāteic, Madonā bija līdzīgi, arī šeit noteikti vēl atgriezīšos, lai pilsētu apskatītu.
Kādas ir cilvēku atsauksmes par oriģinālajiem garšvielu trauciņiem? Visbiežāk tiekot prasīts, vai, piemēram, sāls nemaina garšu jeb nepievelkas ar kadiķkoka aromātu. – Tik smalki neesmu pētījis, arī atsauksmes tādas nav bijušas. Katrā ziņā kadiķis ir ārstniecisks, tāpēc nekas slikts tas arī nebūtu. Man, piemēram, šoziem pat iesnas nepiemetās, jo baciļiem nepatīk šī koka dabiskās eļļas. Kaut kas tajā dabas gudrībā un spēkā tomēr ir, – atbild Oskars Matlavs.
Jautāts, vai jau no bērnības aizrāvies ar praktiskiem darbiem, amatniecību, viņš atminas, ka bērnībā paticis modelēt kuģus. Skolā iešana un mācīšanās pārāk nesaistījusi, vislabāk – darbošanās mājās savā nodabā, kas ir pluss arī šobrīd. – Pats visu esmu apguvis, neliekas, ka vajadzētu to izglītības papīru, – viņš secina. Savulaik izgatavojis arī mēbeles, bet kopumā darba pieredze ir ļoti plaša. – Kas nav slinks, tas jau kaut ko izdomā. Mūspusē tādu darbavietu nav, ir tikai zivju apstrādes fabrika, un tas arī viss. Citi izbraukuši no Latvijas. Arī pats diezgan daudz esmu bijis un strādājis ārzemēs, vairs negribu tur braukt. Tādēļ cilvēks domā un meklē, ko savām rokām var uztaisīt, un strādāt. Šis darbs man patīk, jo, lai gan reizēm jāstrādā arī brīvdienās, šī darbošanās sniedz gandarījumu, – atzīst Oskars Matlavs.
27.07.2018.