No Cesvainē dzīvojošā pāra VIJAS un JURA ROZENBERGIEM jaunie var daudz pamācīties – kā arī, sasniedzot pensijas vecumu, nesūkstīties par dzīves grūtumiem vai gadu nastu, bet gan iet, darīt, rosīties. Ar mīlestību pret visu dabisko gadu gaitā skaisti ir iekārtota māja, kārtīgi nopļautajā zālienā vijas apstādījumu dobes un stalti slejas skujeņi, ābeļu dārzs.
Arī jau pensijas vecumā, Juris Rozenbergs joprojām strādā par Cesvaines novada sociālās aprūpes centra vadītāju un Cesvaines novada domē, tāpēc īpaši daudz laika vaļaspriekiem gan neatliek. Savukārt Vija ilgus gadus nostrādājusi Cesvaines krājkasē, tad aizgājusi uz pienotavu, kur sabojāta veselība. Tāpēc tagad viņa devusies pelnītā atpūtā.
Rozenbergu ģimenē izaudzināta meita un dēls, vecvecāki ir bagāti ar četriem mazbērniem. Visi jau palaisti savā lielajā dzīvē un dzīvo ārzemēs. Dēls, kas strādā Vācijā, starplaikos gan bieži brauc uz dzimtajām mājām palīgos, jo darba te netrūkst. Arī pārējie ģimenes locekļi, kad vien var, brauc ciemos. Juris Rozenbergs noteic:
– Ar to saimniekošanu tāpēc tā brīžiem šķiet – bet kam tad tas paliks? Visa pamatā jau ģimenē ir darbs, bet pie mums ir maz tādu iespēju, kur varētu strādāt un ģimeni nodrošināt.
Vija Rozenberga uzreiz uzsver, ka pilsētā dzīvot nevarētu, jo viņai nepieciešama saikne ar dabu, lai var iziet, parušināties dārzā, apčubināt savas bitītes. Lai gan reizē darbs, tā ir viņas mīļākā nodarbošanās – biškopība un dārzkopība.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 19.09.2014.
Autore: LAURA KOVTUNA
AGRA VECKALNIŅA foto