Precīzāk izsakoties, te varētu būt runa par dubultu ražas laiku, jo vieni, kas zivju mazuļus izaudzējuši, tos piedāvā tiem, kas savās vai arī apsaimniekošanā esošajās ūdenstilpēs atjauno un palielina zivju resursus. Tātad pirmajiem tas ir ievākums, bet otrie vēl tikai sēj un cer, ka labi un arī daudzskaitlīgi, attiecībā pret ielaistajiem zivju mazuļiem, tie augs un iedzīvosies konkrētajā ūdenstilpē.
Šajā sakarībā atzīmējama Vestienas pagasta biedrība „Kāla ezera padome", kas jau vairāku gadu garumā intensīvi un ļoti atbildīgi rūpējas par savu apsaimniekojamo objektu – Vidzemes skaistuli Kālu.
Lūk, ko vēstī biedrības „Kāla ezera padome" valdes locekle Vita Eizentāle par šās vasaras aktivitātēm: – Trīs gadus Kāla ezera ūdeņi ir biedrības „Kāla ezera padome" aprūpē. Īstenoti daudzi projekti zivju resursu pavairošanai un aizsardzībai. Ezerā ieviesta licencētā makšķerēšana, un licenču pārdošanā iegūtie līdzekļi tiek izmantoti trijos virzienos: daļa tiek iemaksāta Zivju fondam, daļa izmantota ezera apsardzei un daļa – zivju resursu atjaunošanai un dažādošanai Kāla ezerā. Šogad par licencēs iegūtajām finansēm 13. oktobrī ezerā tika ielaisti 5000 zandartu, kas atceļojuši pie mums no Igaunijas.
Lai izvērtētu ezerā ielaisto zivju mazuļu barības nodrošinājumu, vasarā tika īstenots Madonas novada pašvaldības projekts „Introducējamās zivju sugas un rezidento sugu barības nišas Kāla ezerā", ko jūnijā īstenoja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR" sadarbībā ar zinātņu maģistru jūras bioloģijā (University of Southern Denmark, Dānija) doktorantu (Kyoto University, Japāna) Matīsu Žagaru. Zinātnieku secinājumi ir ļoti pozitīvi – ezerā zivīm ir ļoti laba barības bāze, ielaistās zivis labi aug, un ezerā mītošās sugas netiek apdraudētas.
Lai Kāla ezers arī turpmāk būtu interesants makšķerniekiem, biedrība atjaunos zivju resursus trijos virzienos: tiks turpināts projekts „Vērtīgo lašveidīgo zivju sugu: sīgas (Coregonus lavaretus) un palijas (Salvelinus alpinus) zivju mazuļu ieaudzēšana Kāla ezerā", vēl divus gadus laisti zandartu mazuļi un sargāts ezera pamatiedzīvotāju – līdaku, asaru plaužu u. c. zivju – labvēlīgs nārsts.
Bet par Vitas Eizentāles pieminēto zandartu ielaišanu Kālā varam parunāt mazliet tuvāk. Tā kā zandartu mazuļus Latvijā vairs nav bijis iespējams iegādāties, vestēnieši tos iepirkuši no Igaunijas zivju audzētājiem. Tehniski tas noticis tā: igauņi zandartiņus nogādāja uz Alūksni, kur stafeti pārņēma viens no Kāla apzivošanas faniem, zivkopis un liels šīs jomas speciālists Armands Roze. Kā jau rakstīts vairākkārt arī „Starā", viņš audzē un piegādā Kāla ezeram lašveidīgās zivis palijas. Šis process, kas sācies pirms vairākiem gadiem, ir punktuāli izpētīts un atzīts par labu esam, pagaidām gan ar cerību, ka palijas ezerā ne tikai augs, bet arī pašas atražosies.
Lai to skaidrotu, aizpagājušā gada rudenī Kālā ielaists tūkstotis divus un trīs gadus sasniegušu zivju. Lai apsekošanai tās varētu atšķirt no ezerā izaugušajām, kuras te kā prāvus mazuļus ielaiž regulāri, lielajām nogrieza taukspuras.
Kā informē Vita Eizentāle, šovasar izpētes rezultāti parādījuši, ka zivis pilnībā attīstījušās reproduktīvajai darbībai. Tas ir, šobrīd, kā jau lašveidīgās rudenī, devušās nārstā. Tātad tiktāl cerības piepildījušās. Vestēnieši un arī pats Armands Roze cer, ka gadi rādīs pozitīvu rezultātu, tas ir – ikri inkubēsies un izšķīlušās zivtiņas jutīsies labi. Bet tas vēl laika ziņā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 23.10.2010.
Autors: OĻĢERTS SKUJA
AUTORA foto