Gaisā jau virmo rudens bagātīgā smarža; gan dārzos, gan mežos daba burtiski sniedz pretim savas veltes – atliek vien tās paņemt. Madoniete NADEŽDA ŅEKRASOVA vislabprātāk savu brīvo laiku pavada laukos, dodoties pastaigā pa mežu. Tur tiek savākti dabas materiāli, kas pārtop radošās dāvaniņās vai tiek izmantoti nodarbībās bērniem.
Nadežda ir vismīļākā audzinātāja PII „Kastanītis" „Saulesstariņu" grupiņai. Ilgus gadus strādājot ar mazajiem, viņa novērojusi, ka bērniem ārkārtīgi patīk darboties ar dabas materiāliem – čaukstināt un pamest gaisā krāsainās lapas, pagrabināt kastanīšus, ripināt zīles.
– Tas tā aizrāva arī pašu, ka nu dabas materiālu vākšana un interesantu pielietojumu meklēšana ir aktuāla ne tikai skolā, bet arī ikdienā. Ja internetā ieraugu kādu skaistu dekoru, uzreiz gribas to uztaisīt arī pašai – lai ir par prieku gan sev, gan citiem. Pati mājās gan sev neko neatstāju. Dekorus, kompozīcijas vairāk veidoju nešanai uz darbu vai dāvināšanai tuvākajiem, – pastāsta Nadežda Ņekrasova.
Jautāta, vai jau kopš bērnības aizrāvusi radošā darbošanās, viņa atbild apstiprinoši: – Esmu no Praulienas, no laukiem. Tuvumā mums ir mežs, kur arī uzaugu – staigāju, skraidīju. Tur noteikti aizsākās tā mīlestība pret dabu. Tagad, kā vien aizbraucu pie mammas uz laukiem, noteikti dodos pastaigā uz mežu, kur vācu dabas materiālus, interesantas formas zariņus. Tas ir kļuvis par tādu kā āķīti ikdienā. Visas audzinātājas bērnudārzā ir radošas un prasmīgas, tad nu, ja tuvojas kādi svētki, esam grupiņa, kas sanākam kopā un izgatavojam kādu dekoru – arī pārsvarā no pašu savāktajiem dabas vai otrreiz izmantojamajiem materiāliem.
Nekādi speciāli kursi nav apgūti, vien pāris nodarbību Praulienā floristes vadībā. Pārsvarā Nadežda idejas un dažādas pamācības atrod internetā – tālākais ir fantāzijas lidojuma un čaklo pirkstiņu veidots.
– Vākt var visu ko – pīlādžus, kastaņus, lapas, zīles, čiekurus, kociņus, akmentiņus. Pavisam maziem bērniņiem piemērotas ir vienkāršas nodarbes, bet tai pašā laikā tie ir kā vingrinājumi. Piemēram, ar salasītajām lapām spēlējam paslēpes, vicinām uz augšu, leju, pasmaržojam, no lapiņām var salikt taciņu, ko ar pirkstiņiem iziet: „Tipu, tapu, pirkstiņi iet pa lapu taku." Šādas nodarbes attīsta domāšanu, uztveri, fantāziju, muskulatūru. Tas ir citādāk, nekā iedot bērnam telefonu vai planšeti. Šāda darbošanās ar dabas materiāliem man šķiet krietni labāka nekā ar dārgām veikala mantām. Ar tām paspēlējas, apnīk un nomet stūrī. Bet dabas materiālus ik dienu var atrast jaunus, tādējādi bērns arī pavada ilgāku laiku svaigā gaisā, izkustas. Atliek vien izdomāt jaunas spēles un nodarbes, ko veikt ar savākto. Tās arī attīsta zināšanas par dabu, bērns iepazīst dažādās krāsas, materiālu faktūru, smaržu. Protams, vecākiem vienmēr jābūt klāt un šīs rotaļas jāpieskata, jāpamāca, jo pašiem mazākajiem viss izzināšanas process iet arī caur muti, – vērtīgi pavadīt laiku kopā ar saviem mazuļiem un pašiem darināt rotaļlietas no dabiskiem materiāliem vecākus mudina Nadežda Ņekrasova.
Ar savu mammu viņa ir saglabājusi īpaši sirsnīgas attiecības, un noteikti mamma ir tā, kas bērnudārza skolotājā ielikusi to gaišumu un mīļumu, ko viņa tālāk sniedz saviem audzēkņiem. Nadežda atzīst: – Mamma ir ļoti mīļa, laba, mani ļoti gaida. Brīvdienas vienmēr pavadu pie viņas laukos, reizēm braucam arī kopā ar vīru. Tur darba vienmēr pietiek, reizēm nemaz nezini, no kura gala sākt. Jo mamma ir gados, jāpalīdz. It kā šķiet, nav ne saimniecības, nav arī vairs lielo dārzu. Tik un tā, māja jāiztīra, apkārtne jāsakopj, dārzeņu raža jāizaudzē un tagad arī konservos ziemai jāsagatavo.