Pensionāre AIJA ĶIMENE brīvo laiku vada vispusīgi – nodarbojoties ar rokdarbiem, kopā ar vīru ejot uz copi un rušinoties mazdārziņā. No rokdarbiem viņas sirdslieta ir adīšana, taču vienlīdz labi padodoties arī pērļošana un lakatu darināšana.
– Mamma bija liela adītāja, tādēļ man interese par adīšanu radās bērnu dienās. Astoņu gadu vecumā ņēmu rokās adatas un – kā jau bērns – sāku ar vienkāršāko, bet vēlāk pa pusslodzei adīju cimdus „Daiļradei".
Pašlaik, cītīgi adot, dienā varu noadīt vienu cimdu; lai taptu pāris, vajadzīgas divas. 2006. gadā 2 mēnešus darbojos ar cimdu adīšanu NATO samitam – noadīju 19 pāru. Tie bija jāada no smalkas dzijas, tādēļ veicās lēnāk, turklāt atbilstoša dzija bija arī pašai jāsameklē. Cimdos pēc pasūtījuma ieadīju novadu etnogrāfiskos rakstus. Tos un arī citu cimdu rakstus ērti atrast Mirdzas Slavas grāmatā „Latviešu rakstainie cimdi". No mammas vecu vecās pūralādes esmu saglabājusi un ielīmējusi grāmatā latvisko saulīšu rakstu, ko labprāt izmantoju cimdos, – izrādīdama pūru, stāsta Aija Ķimene.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 30.08.2013.
Autore: RITA TURKINA
AGRA VECKALNIŅA foto