– Pirms vairāk nekā 100 gadiem, ap 1914. gadu, Berta Pauline Svile saņēma dāvanu – īpaši viņai izgatavotas stelles. Tajā laikā tā bija ļoti dārga dāvana, līdz mūsdienām šo steļļu vērtība bija tikai augusi, jo katrs mūžs, kas pie tām pavadīts, iezīmē steļļu cenu dārgāku par zeltu. Mūžs ar dienām, minūtēm un brīžiem ir vērtīgākais, kas ir uz pasaules, – teic Bertas Paulines mazdēls Aivis Saulītis.
Berta visu savu mūžu arī aizvadījusi, aužot rakstus, palagus, segas un dvieļus. Stelles mantojumā viņa atstāja savai meitai Marijai, kurai darba tikums arī jau šūpulī likts. Marija bija izdomas bagāta, lepna un neatlaidīga. Viņa izdomāja rakstus pati – auda krāsas un formas kopā kā brīnumainā dabas parādībā. Ne karš, ne vīra izsūtījums, ne slēpšanās līķu pilnā grāvī, kur pēc apsaldēšanās un infekcijas kājas kļuva klibas uz mūžu, Mariju nepiespieda pamest savas uzticamās stelles. Pārējie viņu pazina kā Stradiņmāti –
klibu sirmu māmuļu, kuras rokasspiediens bija tik ciešs un stingrs, ka pat jauniem paliek neērti.
Tomēr laika ritums ir nepielūdzams, un arī Marija devās tai saulē. Savulaik lepnā dāvana – stelles -, ko viņa bija saņēmusi mantojumā, gandrīz izputēja, jo nevienam neinteresēja necilās, vecās stelles. Tieši desmit gadu pēc Marijas Stradiņas došanās viņsaulē stelles nonāca viņas mazdēla Aivja Saulīša rīcībā.
– Pateicoties Vidzemes plānošanas reģionam, „Latvijas valsts mežu" atbalstītās „Vidzemes kultūras programmas 2016" projekta ietvaros tika rasts finansējums vecvecmāmiņas steļļu rekonstrukcijai. Sākās izpētes un informācijas vākšanas posms. Izrādījās, ka Latvijā nav steļļu meistara, kurš ar rokas instrumentiem spētu izgatavot stelles. Vēl vairāk – Latvijā nav arī īsta steļļu meistara, pie kura doties vismaz apmācībās. Ir kāds pavecs vīrs, kurš palīdzēt var vairs tikai ar padomu un arī tad – tikai padomju laikā izgatavoto steļļu mehānismā. Bija jāmācās pašam. Daudz informācijas sniedza muzeju apmeklējumi, informācija atradās arī padomju laikā izdotajās grāmatās, taču visvairāk noderēja pavadītā bērnība Stradiņmātes virtuvē starp stellēm kā māceklim, pie kā vecmāmiņa auda, – atminas Aivis.
Aivis Saulītis no savas dzimtas spēcīgajām sievietēm pārmantojis ne tikai stelles, bet arī zelta rokas un radošo dzirksti. Viņš ir uzņēmuma „IK Latvju sēta" īpašnieks un ikdienā saimniecībā „Kalnāji", tepat Aronas pagastā, izgatavo dažādus izstrādājumus, meistardarbus no koka. „Latvju sēta" īstenībā ir ģimenes uzņēmums, kas darbojas kopš 2013. gada un rada lietas ar stāstu un pievienoto vērtību – lepnumu par savu zemi, dzimtu un senču zināšanām. Aivis ir amatnieks jau piektajā paaudzē, viņa sievas Ingunas aizrautība ir literatūra, latvju vēsture un kultūra. Dzīves sagādātais izaicinājums nebaidīja, un arī aizmirstībā ilgi stāvējušās stelles viņš rekonstruēja, atjaunojot to iepriekšējo godību. Aivis atklāj: – Stelles ir komplicēts meistardarbs, jo satur koka un metāla detaļas. Vajadzēja apgūt kā viena, tā otra izgatavošanu. Projekts tapa četrus mēnešus, un tā iznākums spēj patiesi iepriecināt.
Vēl jo vairāk, seno laiku stelles nu priecēs arī vietējos lauteriešus, jo 1914. gadā radītās stelles ir atdāvinātas Aronas pagastam. Autentiskās Bertas Sviles stelles, kas izgatavotas ar rokas instrumentiem, uzstādītas Aronas pagasta Lauteres kultūras namā, kā dāvinājums Aronas pagasta ļaudīm. Aivis Saulītis novēl: – Lai turpinās aušanas tradīcijas!