Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaine ziemā
Cesvaines pils
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

Reizēm lielākais prieks – par vienkāršo, dabisko

LAURA KOVTUNA

Autors • 21.12.2017.

Reizēm lielākais prieks – par vienkāršo, dabisko
Burtu lielums

Svētku eglītes rotāšanai un dāvaniņām veikalos atrodams plašs un krāšņs piedāvājums, ka acis vien žilbst. Tomēr pašu rokām darinātajam vienmēr būs pievienotā vērtība – ieliktās labās domas un mīlestība ikkatrā darbiņā. Dāvinot savus tamborētos eņģelīšus, madoniete ANNA RAMANE novēl: „Lai tevi sargā eņģelis debesīs, mīl un saprot uz zemes!"

Svētku eglītes rotāšanai un dāvaniņām veikalos atrodams plašs un krāšņs piedāvājums, ka acis vien žilbst. Tomēr pašu rokām darinātajam vienmēr būs pievienotā vērtība – ieliktās labās domas un mīlestība ikkatrā darbiņā. Dāvinot savus tamborētos eņģelīšus, madoniete ANNA RAMANE novēl: „Lai tevi sargā eņģelis debesīs, mīl un saprot uz zemes!"

Annas Ramanes bērnība aizritējusi Dobeles pusē, Krimūnās. – Radošums mani laikam vienmēr ir aizrāvis. Kad bērniem jāpastāsta, kā savulaik spēlējos, – no smiltīm taisīju pilis, no sērkociņiem – princeses, no ziedlapiņām – princešu kleitas, kastaņi bija gotiņas. Bet cik tas bija skaisti – vēl tagad atceros! Mūsdienās jau tas viss ir gatavs un veikalā nopērkams.
Savukārt 3.-4. klasē mājturības stundās uzdoti grūti rokdarbi, bet sanācis labi. – Laikam gan tie pirksti klausa, – viņa atzīst. 10. klasē mācījusies jau Madonas vidusskolā, pēc skolas izmācījusies par ģeogrāfijas, tad angļu valodas skolotāju – šai amatā nostrādāti 22 gadi, no kuriem pēdējie divi, vēl līdz šā gada pavasarim, – Mārcienas pamatskolā, bet nu ir pelnītā atpūtā.
Ar eņģelīšu tamborēšanu viņa aizrāvusies nu jau piecus gadus, jo tajā laikā tie nākuši modē, pamēģinājusi, iepaticies gan pašai, gan citiem. Pūkaini mirdzošās figūriņas izrotā egles zarus pašas mājās, kā arī ar dāsnu roku tiek dāvinātas draugiem, tuviniekiem. – Biju jau domājusi, ka šogad nevienu vairs netamborēšu. Bet – viens paprasa, otrs. Pati brīnos, bet cilvēkiem dikti patīk. Reiz tamborēto eņģelīti uzdāvināju kaimiņienei, kura ir liela rokdarbniece, es tur pat klāt nestāvu. Kā viņa priecājās par šādu dāvaniņu!
Tāpat māsa, kad brauca uz Vāciju, pasūtīja man 20 eņģeļus, ko uzdāvināt rātsnama kungiem. Arī esot novērtējuši un priecājušies. Man šķiet, ka vienkāršās lietas ir tās sirsnīgākās un, lai otram sagādātu prieku, reizēm vajag tikai kādu mazu nieku, – teic Anna Ramane.
Kā pati uzsver, kad paskatās internetā, youtube video vai tepat vietējo rokdarbnieku darbos, cik daudz skaistu lietu cilvēki izgatavo, savus darbiņus pieticīgi raksturo kā pašdarbību. Anna pasmaida: – Kad redzu, kā darbojas citi, tas nav salīdzināms. Ja draugi un tuvinieki par galarezultātu tā nepriecātos, gan jau neko arī netaisītu. Vien tik, cik savam priekam. Bet tā – uzlieku telefonā skaļruni, kamēr izrunājos ar draudzenēm, meitām, tikmēr eņģelītis gandrīz jau uztamborēts. Kamēr skatos televizoru, rokas arī nestāv mierā, kaut kas ir jāuztaisa.
Kā pati smejas, taisīt patīkot visādas muļķības – tamborētas sirsniņas, taurenīšus, kaklarotas, groziņus, kur salikt sīkumus. Uz Lieldienām – cālīšus, vistiņas, ko var uzsēdināt arī olas „cepurītei". Šogad izmēģinātas tamborētas aproces, jo saskatījusies, ka tās esot modē. No nopietnākiem darbiem tapušas zeķes, bikses, tagad gudrojot uztamborēt mazmazmeitai zeķbikses.
Kā pati teic, stagnācijas gados, viņa iemācījusies pīt sēru vainagus no balto darbu rokdarbnieces Annas Miezones, jo tolaik tādus grūti bijis kur dabūt, nopirkt. Tā nu arī tagad, ja kāds paprasa, sataisot. – Esmu dzirdējusi vecākus cilvēkus sakām: „Jā, tādus sen jau vairs netaisa…" Es vēl taisu pēc veco laiku metodes. Arī puķu pušķus vai dekoriņus, uz Jāņiem – vainagus, – ja kur ciemos jāiet, izdomāju, kā interesantāk sataisīt. Adventa vainagus gan šogad izgatavoju pavisam vienkāršus – tikai no egļu zariem un priežu čiekuriem. Vedu jaunākajai meitai uz Ādažiem, bet pa ceļam vien jau divus man izķēra (smejas). Skaisti ir arī greznie vainagi un rotājumi, bet daļai reizēm tieši otrādi – gribas atgriezties pie tā dabiskā, vienkāršā. Tagad uz Ziemassvētkiem izdarīju tā – podiņā ieliek pudeli un sasprauž egļu zarus. Galā var ielikt svecīti vai zarus izrotāt ar salmeņu ziediem, mantiņām. Nav mežā nemaz jācērt eglīte, sanāk kupls un dabisks galda dekors (augšējā attēlā – Aut.).

22.12.2017.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px