Zaķis jeb trusis (tā sauc pieradinātus dzīvniekus) ir plaši pazīstams Lieldienu simbols. Tas saistīts ar auglību, dzīvīgumu un pavasara enerģiju. Daudzviet pasaulē tieši trusis tiek uzskatīts par to, kurš “atnes” Lieldienu olas, un tas kļuvis par vienu no mīļākajiem svētku simboliem.
Patiesībā aiz šī šķietami vienkāršā tēla slēpjas vesela pasaule – daudzveidīga, pārsteidzoša un pilna raksturu. Ir vietas, kur truši nav tikai simbols, bet ikdienas neatņemama sastāvdaļa. Tās ir rūpes un liela mīlestība par mazajiem, pūkainajiem draugiem.
Meirānos, trušu saimniecībā saimnieko Inesīte Skrauča un Māris Keršteins. Viņu saimniecībā sastopamas 26 dažādas trušu šķirnes – katra ar savu izskatu, temperamentu un stāstu. Tā ir kā dzīva galerija, kur daba demonstrē savu radošumu visdažādākajās formās – no pūkainiem milžiem līdz smalkiem, elegantiem skaistuļiem.
Šajā vietā Lieldienu simbols atdzīvojas ikdienā, atklājot gan trušu daudzveidību, gan cilvēku rūpes un mīlestību pret šiem īpašajiem dzīvniekiem.
Saimniece stāsta, ka viss sācies pavisam vienkārši – draudzene turējusi trušus, bet bērni izauguši. Tā kā viņiem pašiem sava liellopu saimniecība un laika vairs trušiem nav pieticis, truši palikuši novārtā. Inesīte un Māris piekrituši tos paņemt. Tā saimniecībā nonākuši pirmie septiņi truši – trīs pieaugušie un četri mazuļi.
– Aizvadītais gads mums bija smags, zaudējām praktiski visus trušus, jo tie saslima ar bīstamu slimību. Izdzīvoja vien trīs, tomēr šobrīd jau atkal ir 26 dažādu trušu šķirnes un vairāk nekā 100 trušu. Sadzimuši daudzi mazuļi, citas mammas vēl ir gaidībās. Smejos, ka esam palikuši gardēži trušu šķirņu izvēlē, – stāsta Inesīte Skrauča. – Sākumā pirkām jebkuru trusi, kuru ieraudzījām, bet tagad meklējam tieši retumus. Plānojam doties arī uz ārvalstīm, jo tās šķirnes, kuras vēlamies mēs, Latvijā nav iespējams atrast. Viena no tām – lielais flandrs. Šīs šķirnes īpatnība ir izmērs, trusis izaug līdz 16 kg. Flandri mums ir, bet tie sasniedz tikai minimālo svaru – 7 kg. Vēlamies mūsu saimniecības apmeklētājiem parādīt, ka truši ir gan vairākās krāsās, gan dažādām ausīm un izmēriem. Mūsu saimniecībā ir arī albīni. Trusene, kurai bija jābūt pelēkai, ir albīna, kas, izrādās, flandriem ir liels retums.
Izaicinājums bija arī trušu mājiņu būvēšana.
– Sākumā trūka zināšanu par nepieciešamo platību un aprīkojumu, lai truši justos ērti, taču ar laiku viss uzlabots – būri pielāgoti, lai dzīvniekiem būtu droši un ērti. Piemēram, visiem trušiem ir koka grīdas, lai nesavainotu kājas, jo nepiemērots segums var radīt pat letālas traumas, – teic Māris.
Iepazīstinot ar saimniecībā esošajiem trušiem, saimnieki pastāsta: – Vārdi trušiem tiek doti no filmām, seriāliem, izvēlamies karaļu vārdus un citus īpašus vārdus. Katram trusim ir savs stāsts. Kāds ir bailīgs, citam patīk pozēt tūristiem, citi ir ļoti aktīvi. Saimniecībā ir dažādi pūkaiņi, kas pārsteidz ar krāsu un kažoka rakstu. Mēdz būt tā, ka metienā ne visi atbilst šķirnes īpatnībām. Šķirnes, kurām ir zīmējums (noteikts raksts, plankumu izvietojums utt.), ir diezgan problemātiskas, jo atbilstošu zīmējumu ir grūti iegūt. Katrs trusis ir apmīļots, apčubināts un mums ļoti mīļš.
Diemžēl saimniekiem ir nācies saskarties arī ar cilvēku negodīgumu.
– Ilgi meklējām un nopirkām ar visiem papīriem Madagaskaras auna šķirnes trusi. Sākām pētīt, ka nesakrīt numurs, kas ir ausī ar numuru dokumentos. Izrādījās, ka šis trusis bijis 2023. gada katalogā. Mēs viņu pirkām kā deviņus mēnešus vecu trusi, bet izrādās jau trīs gadus vecs, – skumji nosaka saimnieki. – Likās mazliet dīvaini, ka pakakle ir tik liela. Arī nagi bija apgriezti, lai gan pirms tam teica, ka tie nav griezti.
Trušu audzēšana ir izaicinājumiem piepildīta. Piemēram, bieži sastopama problēma ir ausu parazīti, īpaši šķirnēm ar nokarenām ausīm. Tomēr ar šo kaiti var salīdzinoši ātri tikt galā. Tāpat ir arī citi izaicinājumi.
– Trušiem ir divas vārīgās vietas – plaušas un zarnu trakts. Tāpēc arī mums truši dzīvo ārā. Ja viņi dzīvo kūtiņā, jānodrošina ļoti laba ventilācija. Tāpat jāzina, kādu zāli var dot. Ir augi, kas var nodarīt kaitējumu. Interesanti ir tas, ka nedrīkst dot sapļautu zāli, kas ir slapja, bet, ja viņi paši ēd slapju zāli, tas kaitējumu nenodara, – skaidro Inesīte. – Lielāks izaicinājums ir trušu jutīgums pret stresu. Dzīvnieki var nobīties no skaļiem trokšņiem vai suņu klātbūtnes, un reiz pat pērkona laikā zaudējām retas šķirnes trusi – dzīvnieks vienkārši neizturējis izbīli. Arī pasākumos, kur ir daudz cilvēku, truši izjūt lielu stresu, tomēr Lieldienās vēlamies iepriecināt lielus un mazus, un šogad atkal būsim Lubānā, kur katram būs iespēja apraudzīt, samīļot mūsu trušus.
Esot Meirānu pusē, sazinoties ar saimniekiem, ir iespēja iepazīt dažādo trušu pasauli, dzirdēt interesantus stāstus un faktus. Lai apmeklētājiem būtu interesantāk, saimniecība attīstās un pilnveidojas.
– Esam jau izdomājuši trušu dārza nosaukumu "Dažādie truši", jo mūsu saimniecībā patiešām tie ir dažādi. Tapšanas procesā šobrīd ir logo. Plānots izveidot sociālo tīklu profilu, kur dalīties ar jaunumiem un iepazīstināt ar katru jauno dzīvnieku, – prieku pauž Māris, bet Inesīte papildina: – Paralēli tiek domāts arī par vides sakārtošanu un apmeklētāju piesaisti, jo interese par trušiem ir liela, un cilvēki brauc tos apskatīt pat no tālākām vietām. Pamazām top terase, kur mūsu sētas viesiem atvilkt elpu, pasēdēt. Vēlamies, lai viss ir pēc iespējas
dabīgāks.
Savukārt Lieldienās saimnieki vēl: – Lai truši piedēj daudz krāsainu olu, lai krāsaina dzīve un ienāk vairāk gaismas! Pavasaris ir gaismas laiks!
31.03.2026.