Metāls, koks un citi materiāli lieliski pakļaujas meistara rokās un no tiem top brīnišķīgas lietas, kas lieti noder dāvanām, suvenīriem un interjera dekoriem.
DAILIS AUZIŅŠ jau labu laiku brīvos brīžus pavada, no metāla gatavojot dažādus suvenīrus.
– Metāls nav galvenais, jo no koka un pārējiem materiāliem, domāju, arī spētu ko radīt, – pārliecību pauž Dailis. – Tobrīd, kad radās nepieciešamība, metāls bija pa rokai. Man palūdza izveidot vienu dāvanu vīrietim. Pirmais, kas tapa, bija "gultiņa" dzēriena pudelei. Gribas teikt, ka daru gandrīz kā visi, tikai, protams, citādāk, jo vienmēr pievienoju kādu "odziņu". Cenšos savos darbos ielikt kaut ko neparastu. Manuprāt, tā ir tīra improvizācija, jo nekad nezinu, kas tur beigās būs vai nebūs. Tā pamazām radās arī pārējie darbiņi, un šobrīd esmu nonācis līdz mazajiem makšķerniekiem. Jāteic, pie tiem pagaidām esmu apstājies. Tuvojas Ziemassvētki, un cilvēki steidz sarūpēt kaut ko īpašu viens otram. Veidoti tiek lielāki un mazāki, sēdoši un stāvoši metāla suvenīri. Nupat viens darbiņš aizceļoja kādam opim, kurš svinēja 80 gadu jubileju. Tāds lepnums nedaudz!
Dailis atzīst, ka kaut kur iekšēji sēž tas neparastais dzīves skatījums.
– Vai to var saukt par talantu vai mākslu, nedomāju, vienkārši patīk vai nejauši sanāk sevi izaicināt. Līdz ar to ir liels gandarījums, ja izdodas darbs un kādam citam tas rada prieku, – uzsver Dailis Auziņš. – Katrs darbiņš ir citādāks. Lai to sagatavotu, paiet aptuveni viena līdz trīs stundas. Bet pēc tam nepieciešama krāsošana, lakošana. Ja kas nav sanācis, tad vienmēr pārlaboju. Pārsvarā tiek izmantota plakandzelzs un būvniecības armatūra (stiegrošanas stienis). Kad taisīju pirmo darbu, tieši šāds materiāls bija mājās. Uztaisīju pirmo svečturīti, un tajā uzrunāja, kā gaisma atspīd pret visiem nelīdzenumiem. Domāju, ka no parasta apaļstieņa nebūtu tas efekts. Idejas pašas "iezogas" galvā un, kamēr neesmu izmēģinājis dzīvē, tikmēr nav miera. Varu sēdēt, dzert kafiju, un pēkšņi ienāk kāda doma. Cenšos to realizēt, tiklīdz ir iespējams.
Taujājot, vai interese par dažādiem darbiem, kas saistīti ar veidošanu, atnāca kādā dzīves posmā, Dailis pastāsta: – Dažādu lietu modelēšana vispār aizsākās Madonas Bērnu un jauniešu centrā. Cik sen tas bija, gan vairs neatceros, bet tolaik atradās Madonas viesnīcas pirmajā stāvā. Tur varēja modelēt no papīra mašīnas, lidmašīnas un kuģus. Bija dažādas sacensības, kurās tika, ja nemaldos, godalgotas vietas. Tad nu gribas teikt, ka patika pret maziem, smalkiem darbiņiem ir vēl no tiem laikiem. Tāpat mani saista arī smalkie rīki, kas ir neatņemama ziemas sporta jeb makšķerēšanas sastāvdaļa. Esmu pārliecināts – viss kopā no mazotnes veido mūsu nākotni.
22.11.2024.