Kad ziemā apnīk adīšana, tad lubāniete VITA KALNIŅA ķeras pie… koka, metāla, betona un akmens. Viņas prasmīgajās rokās dāmām netipiskais, nedaudz pat skarbais dabas materiāls pārtop par apbrīnojamiem interjera priekšmetiem un dizaina elementiem – pulksteņiem, mēbelēm, dārza rotājumiem, rotām un daudz ko citu.
Ar šādu knibināšanos, kā Vita smejas, viņa aizrāvusies pirms gadiem desmit. Tas sakritis ar laiku, kad uzsākusi palīdzēt vīram Dairim, kas pēc profesijas ir kamīnmeistars, remontēt mājokļus. Iemācījusies gan špaktelēt, gan krāsot, ir kāpusi palīgā pat uz jumta; varbūt tas iedvesmojis nestandarta rokdarbiem. Bet varbūt arī praktiskās prasmes ir iedzimtas, Vita smaidot aizdomājas. – Mans tētis arī bija ķimerētājs, ļoti saimniecisks, visu ko pats taisīja. Vēl tagad kādu drāšu saišķi no viņa atrodu; izloku no drātīm kājiņas, un top akmens dzīvnieciņi, – teic Vita Kalniņa.
Īpašs stāsts ir par senlaicīgām atslēgām, kas pēc lieluma izkārtotas uz koka dēlīša, – tās ir vienīgais, kas palicis no mājām, kuras Vitas tētim, strādājot pārvietojamajā mehanizētajā kolonnā (PMK), savulaik nācies nolīdzināt līdz ar zemi.
– Tolaik līdzināja laukus lauksaimniecībai, ar buldozeru. Tētis pilnīgi raudādams nāca mājās, kad viņiem lika stumt bedrē vecās Ulmaņlaiku mājas – ar visām mēbelēm, visu iedzīvi. Tā viņš no šīm mājām vismaz atslēgas pielasīja un paglāba, salikām tādā interesantā sienas dekorā, – rāda Vita.
Izrādot dzimtās mājas "Dainuvītes" plašo un iekopto teritoriju, ik uz stūra ir atrodams pašu saimnieku, Vitas un Daira, rokām darinātais, un manāms viņu estētiskais skatījums uz dzīvi – no dabiskiem materiāliem gatavoti dārza soli un dekori, sols –
velosipēdu novietne, plaukti, uz riteņiem stumjama sniega lāpsta, uz betona maisītāja uzmetināts grils. Pat nokaltušais, iespaidīgais koks pie mājām nevis nozāģēts pilnībā, bet gan atstāts kā interesanta vizītkarte – zaru izliekumā var saskatīt, piemēram, lecošu stirnu.
Dažādos dārza dekorus Vita darina ne tikai savas teritorijas izkrāšņošanai, bet arī lubāniešiem par prieku. Piemēram, Gudrie putni sākumā atradušies pie Lubānas vidusskolas – kā veltījums 9. un 12. klašu absolventiem. Putniem "rokās" ir grāmata, atestāts, uz galvas – studentu cepurīte.
Savukārt, kad apnicis ravēt piemājas puķu dobes, no betona atlieti auduma maisi, kuros sastādīt puķes. Vēl neredzēti piemājas dekori – akmens un metāla dzīvnieciņi, betona apļi ar rabarbera lapā atlietu dzīslojumu, lejkanna, no kuras ārā lejas un tumsā spīd LED gaismiņu "ūdens" strūkla…
Ikdienas darbā Vita Kalniņa rūpējas par pilsētas sakoptību – ir labiekārtošanas darbu strādniece. – Tas nozīmē – vasarā esmu dārznieks, pļauju zāli, iekopju puķudobes, ziemā tīru sniegu. Dabā visvairāk man arī patīk strādāt, es nevarētu ofisā nosēdēt no-līdz, – atzīst Vita. Pastaigu laikā pie ezera vai mežā uzmanību piesaista interesanta izskata zari, celmi, jūras krastā – izskaloti akmentiņi, dzintars. Reizēm sanākot pilns mašīnas bagāžnieks, un vīrs baroties: "Atkal tu ar saviem štruntiem." Bet pēc izžāvēšanas koka īpašā forma pati pateic priekšā un iedvesmo – ko no tā izgatavot. Laika gaitā tapuši un visbiežāk atdāvināti atslēgu piekariņi, pie ledusskapja liekami magnētiņi, plauktiņi, kastītes, lādītes, rotas, koka pudeļu turētāji ar tapiņām un vēl citi priekšmeti. Daudz ļoti dažādu pulksteņu, kuriem mehānismus iegādājas internetā.
– Kad uzradās pinterests, es vakaros pat aizmigu pie datora – viss tā patika, pilnas mapes ir saglabātas ar idejām! Ko ieraugu, kas patīk un kas man varētu sanākt –
to taisu. Jo mācēt jau es nemāku, – nosmej Vita Kalniņa. Tas šķiet pieticīgi teikts, ieraugot masīvkoka pusdienu galdu un kafijas galdiņu, ko izgatavojuši kopā ar vīru. Dēļa galus, kas ieplaisājuši, Dairis gribējis zāģēt nost, bet Vitai tieši patikusi šī odziņa – ar epoksīda sveķiem un izskalotiem jūras akmentiņiem viņa plaisas aizpildījusi.
Rādās, ka abu intereses saskan un viens otru tikai papildina, tostarp šajās radošajās izpausmēs. Tā Vita Dairim uzdāvinājusi metināmo aparātu, jo viņš atzinis, ka arī gribot pamēģināt "nodarboties ar mākslu", dzīvespriecīgi teic Vita. Varētu secināt, ka arī meitas pārmantojušas radošo garu – vecākā meita mācās par restorānu pavāru, jaunākā iet 11. klasē, vienu brīdi aizrāvusies ar vizāžu.
Vēl Kalniņu ģimenes interešu lokā ir zolītes un kroketa spēle, savējo starpā daudzus gadus rīko pat mačus ar ceļojošajiem kausiem. Ceļo arī paši – uz ārzemēm, un, kur pabūts, no turienes pārved atslēgu piekariņus. Vita Kalniņa izgatavojusi koka pakaramo ar uzrakstiem, un redzama brīva vieta Gruzijas suvenīram – šis brauciens sakarā ar kovidu nenoticis, bet nu jau Vitas gatavotā koka lādītē tam tiekot krāta nauda.
– Televīziju gandrīz vispār neskatāmies. Kā jau daudzi teic – vienkārši neesam uz vietas sēdētāji, – par to, kā atrast laiku daudzajām nodarbēm un interesēm, teic Vita.
31.03.2023.