Saskatīt skaistumu sev visapkārt – tas ir talants, kas nepiemīt katram. Ar radošumu apveltītie cilvēki ir īpaši, neparasti un atšķirīgi no pārējiem. Arī SANDRA VALAINE ir viena no viņiem. Mākslinieces darinātās gleznas, kurās attēloti ziedi, dzīvnieki, ainavas un arī filozofiski elementi, ir patiesi īsteni mākslas darbi, kuros skatoties zūd laika izjūta.
– Gleznot sāku 2020. gadā. Agrāk dzīvoju Lubānā, taču nu pārcēlos tuvāk Mārcienas pusei. Strādāju joprojām Lubānas mākslas skolā par zīmēšanas un gleznošanas skolotāju. Allaž esmu teikusi tā – lai cik lietderīgas būtu vispārizglītojošās skolas, vislielākā ietekme tomēr cilvēkam tiek no pulciņiem, kurus viņš skolas gados apmeklē. Manā gadījumā tas ir stipri izteikti, jo es apmeklēju gan tautas deju pulciņu, gan zīmēšanas pulciņu. Izmācījos par gleznošanas un kultūrvēstures skolotāju, un tā arī dzima mans gleznošanas stāsts. Atminos reizi, kad zīmēšanas skolotāji brauca līdzi saviem skolēniem uz nometni un tika paziņots, ka tā notiks nevis bērniem, bet pedagogiem. Es tik ļoti sabijos, jo gadus 20 nebiju praktiski neko darījusi, man bija tikai teorētiskās zināšanas. Jutos vēl trakāk nekā skolēni. Man ļoti patīk gleznot ar eļļas krāsām, jo terpentīna smaržai piemīt zināma burvība. Istabā to darīt nevar, taču šķūnī man ir visas iespējas darboties. Patīk arī akvareļu krāsas, taču kaut kā nav iesākts ar tām daudz darboties. Mūsdienās ir tik moderni dzīvot sev, veltīt laiku sev, un gleznošana pavisam noteikti ir veids, kā es varu to darīt, – par sevi saka Sandra Valaine.
Viņa smaidot teic tā – ar gleznošanu var iepriecināt arī citus, ne tikai sevi vien. Sandras gleznās daudz redzamas vistas, ainavas, daba un ziedi. Dažreiz dzimst pavisam fantāzijas pilnas idejas. Nosaukumus saviem darbiem Sandrai ļoti patīk izdomāt, un tas nemaz nevedas grūti. Jau gleznas tapšanas gaitā bieži vien ir skaidrs, kā darbiņš sauksies. Sandra Valaine glezno tad, kad rodas brīvs laiks un ir pietiekami daudz iedvesmas.
– Katru reizi, kad piedalos plenērā, neizbēgami top kāda glezna ar ziediem. 24. septembrī atklāšu savā pagalmā izstādi, kurā izvietošu tikai ziedu gleznas. Tā būs mana svētku diena, un es gribu sarīkot svētkus arī citiem. Uz izstādi gaidīšu ikvienu interesentu. Visvairāk man patīk tās gleznas, kuras izdodas uzzīmēt ātri un bez piespiešanās. Citreiz man jau prātā ir krāsas, kādas izmantošu, citreiz sižets, kādu vēlos attēlot. Tad, kad manā krājumā bija desmit gleznas, nebija sarežģīti izvēlēties favorītu, taču tagad tas ir praktiski neiespējami. Viena man patīk veiksmīga krāsu salikuma dēļ, cita sižeta dēļ, – atzīst māksliniece.
Viņai nepatīk izstādēs rādīt visu laiku vienu un to pašu – nemitīgi gribas radīt ko jaunu, neredzētu, lai skatītājiem būtu interesanti. Idejas saviem darbiem Sandra smeļas no tā, kas dzimst pašas pārdomu, piedzīvojumu un sajūtu rezultātā. Māksliniece smej, ka līdz ar savu gleznošanas entuziasmu līdzi parāvusi arī draugus un ģimeni. Ar meitām visai bieži tiek gleznots kopā, sevišķi ar jaunāko meitu, kura visbiežāk ir mājās. Pēc ilgstošas gleznošanas ir jūtams radošuma iztrūkums, jo tas tomēr ir darbs, kas prasa enerģiju un koncentrēšanos. Sandra Valaine ikdienā cenšas priecāties par mazajiem dzīves nieciņiem, kas rada pozitīvas emocijas.
16.09.2022.