Ziema ir tumšākais gada laiks, kad cilvēki sūdzas par nogurumu, nomāktību. Tas tāpēc, ka dzīvesprieku grūtāk uzņemt no saules, jo tā bieži slēpjas aiz mākoņiem. Īstenībā galvenais ir tas, lai mēs paši mācētu radīt un atrast prieka avotus. Par garlaicību sūdzas kūtri cilvēki, kuri grib visu saņemt gatavu – ieprieciniet mani, bet prieku jau nevar kā kūku atnest klāt un iedot. Tas jāatrod pašam, un vispirms sevī.
Dažas atziņas: prieks ir izcila gudrība; prieks ir tad, kad esi saskaņā ar sevi; prieks – tā ir vēl viena maņa; prieks ir izstarot un to izdalīt; prieks ir redzēt skaistumu sev apkārt; prieks un smiekli ienes telpā gaišumu; prieks nenāk no debesīm, tas jāatrod pašam; savu sirdskausu piepildīt ar prieku – lāsi pa lāsei; esi priecīgs jau tāpēc vien, ka dzīvo; vienmēr alksti pēc prieka, laimes un smaidiem; priekā, spēkā, veselībā var tik pie dabas; esi prieka nesējs, izmanto to iespēju; ja ko dari ar prieku, vienmēr Dievs nāk palīgā.
Priecīgs cilvēks ir patīkams visiem. Visas dzīves garumā jāizkopj spēja priecāties par to, kas mums ir dots, tikai jāredz sevi – aktīvu, dzīvespriecīgu. Arī krietni padarīts darbs sniedz estētisku baudījumu – prieku. Prieka jūtas visbiežāk pavada cilvēku, kurš mīl. Tā ir mīlestība uz dabu, Dzimteni. Un, kad būsi iemācījies priecāties par katru mīļu brīdi, būsi iemācījies paturēt šo prieku, lai tas neizskrien no tevis ārā, tad arī Gars sasliesies. Tīrs gaiss ir prieks. Dziļi sevī ievilkt elpu un ieelpot prieku līdz vēderam. Mēdz teikt, ka 50 procentu no tieksmes būt priecīgam ir iedzimti, otri 50 ir jāatrod pašam. Ir vajadzīga šī spēja priecāties, spēja ieraudzīt prieka vēstnešus, ko dzīve mums ik dienas piedāvā, priecāties par visu, kas ar tevi atgadās – tā būs tava pieredze. Mēs vienmēr atceramies tos prieka brīžus, kad līksmojām kopā ar priecīgiem cilvēkiem.
Pie mums prieka netrūkst arī pensionāriem – "Pie kamīna", "Pīlādzītis" aicināt aicina. Arī izstāžu zālēs un bibliotēkā tiek rīkoti interesanti pasākumi. Šiem prieka brīžiem piemīt milzīga enerģija. Reizēm prieks ir kā pēkšņa nonākšana citā realitātē, kad pazūd formas un līnijas, robežas un noteikumi, atstājot tikai vietu satura valdzinājumam.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 09.02.2008.
Autore: DAINA GAILE
Madonā
GUNĀRA OZOLA foto