Maksājumu kartes parādījās 1914. gadā, pateicoties straujam automobiļu skaita pieaugumam ASV.
Lai ātrāk varētu apkalpot pircējus, degvielas uzpildes staciju tīkls Mobil Oil riskēja saviem pastāvīgajiem klientiem ieviest bezskaidras naudas norēķinu sistēmu un izlaida blīva kartona norēķinu kartes. 1928. gadā Bostonas firma Farrington Manufacturing tās nomainīja ar metāla kartēm (attēlā).
Pēc Otrā pasaules kara bezskaidras naudas norēķinus sāka pielietot arī bankas. Klientu skaits strauji auga, neizturīgajam kartonam un dārgajam metālam vajadzēja aizvietotāju. 20. gadsimta piecdesmitajos gados kartes sāka ražot no polihlorvinila, 1960. gadā uz tām parādījās magnētiskā lente. Izdomāt tās nostiprināšanas veidu inženierim Forestam Perrijam palīdzēja veļu gludinoša sieva – viņa ierosināja magnētisko joslu „iekausēt" plastmasā.
Mūsdienu izskatu kartes ieguva 1974. gadā. Franču izgudrotājs Rolans Moreno patentēja „smart kartes" – daudz drošāka un ietilpīgāka informācijas nesēja – ideju. Tā dzima nu jau pierastās čipu kartes.
Nesen izgudrojumu izstādē Ženēvā vienu no galvenajām balvām saņēma rumāņu bankomātu apzadzējs Valentīns Boanta, kas konkursam prezentēja… sistēmu bankomātu aizsardzībai no skimmeriem (angl. skimming – „krējuma nosmelšana"). Tā sauc nomaskētas ierīces, kuras Boanta agrāk pats slepus uzstādīja bankomātos, lai nolasītu no kartēm slepenu informāciju. Viņa ideja ir vienkārša – aparātā karti ievieto nevis ar īsāko, bet gan ar garāko malu; mehānisms to pagriež par 900 un ievieto kartes nolasītājā, kur blēžu skimmeri vairs nespēj nolasīt magnētisko čipu.
Ja izgudrojumu ieviesīs, rumāņu noziedzīgās aprindas zaudēs prāvus ienākumus. Rumāņu hakeri pasaulē daudz neatpaliek no ķīniešiem un „pelna" vairāk nekā miljardu dolāru gadā, sevišķi no „naudīgākām" vietām – Maskavas, Kijevas, Almati. Speciālisti uzskata, ka šo sasniegumu netiešais vaininieks ir bijušais komunistiskās Rumānijas diktators Nikolae Čaušesku: viņš aizrāvās ar tehnoloģijām, un valstī tika izveidota brīnišķīga tehniskās izglītības sistēma, taču radīt darbavietas absolventiem viņš nepaspēja, un tā nu tie savas zināšanas tagad izlieto visdažādākajiem mērķiem.
Izmantot piešķirto prēmiju par savu „drošo pagriešanas sistēmu" SRS (Secure Revolving System) V. Boanta varēs 2018. gadā, kad iznāks no cietuma, kurā nokļuva par savu „pamatdarbu". Kā viņu sagaidīs milzīgu naudu zaudējušie bijušie kolēģi, atliek tikai minēt…