Aizvadītās nedēļas nogalē interesenti pulcējās Mārcienas pagasta pārvaldes zālē, lai tvertu ANITAS LOČMELES domu pavedienu par pirtī iešanu. Sildīšanās pirtī vairumam varbūt ierasta kā latviska tradīcija vai veselīgs relaksācijas veids, taču Anita aptver plašāku redzējumu.
Kā lūgšanu, kā buramvārdus viņa katrai situācijai atrod latviešu tautasdziesmu. Par pirtī iešanu viņa īsumā noskaita: „Laukā eimu, pirtī teku; Visā mana dzīvošana; Visā mana dvēselīte; Ar Dieviņu runājas".
– Tai vietā, kur cilvēki satiekas, sākumā jāieiet dabā, jo tam ir ļoti liela nozīme. Ir jāieelpo tas gaiss, jāsadraudzējas ar apkārtnes gariņu un jāsamainās ar vietas enerģiju, jo pirtī iešana nenozīmē tikai fizisku, mehānisku darbību, – pārliecību pauž Anita Ločmele.
Ja jautā, kāpēc cilvēks grib iet pirtī, parasti izskan atbildes, ka vēlas relaksēties, attīrīties, pasildīties, gūt patīkamas emocijas, uzlabot veselību vai risināt problēmas ar augu spēku. Tomēr pirtniece saskata citu vadmotīvu: – Kāpēc es gribu saldējumu? Ne jau tāpēc, ka es gribētu ēst, bet gan tāpēc, ka vēlos sevi palutināt. Tātad – es gribu mīlestību.
Mūsdienās pastāv simt un viens pirts veids; ir grūti konkrēti definēt, kādu pārstāv Anita. Viņa dalās pārdomās, ka pirtslietas arī ir tikai viena daļiņa no dzīvesziņu kopuma. Tāpēc stāstījumā pirtniece brīžiem pieskaras arī dažādām dziednieciskām tehnikām un dzīves filozofijām, tā pametot padoma dzirksti par ierastākajām cilvēku problēmām:
– Cilvēks nepastāv tikai fiziski, jo viņš var arī just, kas apkārt staigā. Piemēram, kad ejam pie kokiem vai akmeņiem, varam sajust enerģijas spēku. Tas jutējs ir plaukstas. Igors Kudrjavcevs saskaņā ar Su-džok teoriju māca, piemēram, ka īkšķa gals ir galva. Ja tā sāp, masējot, ar zīmulīti pabikstot to, var atrast sāpošo punktu un to izmasēt. Luīze Heija runā par psiholoģisko pamatu, cēloni daudzām problēmām. Piemēram, sāpošs sprands nozīmē dzīves nastu. Vienkāršākais pret spranda sāpēm ir šo problēmzonu samīļot. Ja pavisam grib tikt vaļā, jāatrod, kāpēc tos akmeņus nēsājam. Anna Lutere sevi „izcēla" no ratiņkrēsla ar koka karoti, līdzīgi kā Inese Ziņģīte ar dvielīti. Ar visu, kas vien ir mājās, var darboties. Tāpat jāatceras par vēderelpošanu, jo sevišķi sievietēm, lai tiktu vaļā no „slinkā vēderiņa" un citām kaitēm – no rīta pirms kafijas dzeršanas, vēl gultā guļot, tā kafijas krūze jāuzliek uz vēdera un ar lēnu elpošanu jācilā.
Šīs un citas atziņas viņa gadu gaitā smēlusies no viediem cilvēkiem; Anita Ločmele apmeklējusi arī „Lauku pirtnieku" pirts skolu un Starptautisko profesionālās dziedniecības akadēmiju „Akvilona". Tomēr jāsecina, ka enerģija un vēlme cilvēkiem palīdzēt nonākt harmonijā ar sevi un dabu Anitai vienmēr „sēdējusi iekšā". – Ar šīm lietām nodarbojos kādus 15 gadus, bet iepriekš pilnīgi nebiju tā domājusi vai plānojusi. Acīmredzot, Visvarētājs mani pie šī darbiņa nolika. Atceros, ka pirmo pirts rituālu vadīju bez kādas domas vai saprašanas par teorētiskām zināšanām. Izrādījās, ka cilvēkiem bija paticis un viņi bija ļoti apmierināti. Tāpēc secinu – ir, kam lemts dziedāt, kam – dejot, man ir lemta šī misija.
Anita Ločmele ar vīru Pēteri Vestienas pagasta brīvdienu mājās „Piekūni" piedāvā doties dabā un smelties enerģiju, izstaigājot klejojumu takas, enerģētiskās vietas un iepazīt dabas skaistumu un spēku, pēc kā noslēgumā tiek piedāvāts pirts rituāls. Saimniecībā ir ekoloģiskās pļavas, tuvumā ir pasmeļams enerģētiski spēcināts ūdens no avota – atliek vien dabas doto izmantot.
– Ziemā taisu siena lāvu, kur saliktas mūsu pašu pļavās sapļautās zālītes. Tās aplejot, ir labu labā tēja, ko pirms pirtī iešanas dzert. Maija Galiņa, kad bija atbraukusi, kausiem vien to dzēra. Arī pirtsslotiņas ņemam no pašu kokiem, krūmiem, piemēram, ziemā tā ir egle. Lai gan ir iegājies runāt par „pēršanu" pirtī, ar slotiņu var glāstīt, izmasēt – mīlēt. Tas arī ir galvenais pirtī – mīlēt un uzticēties, – Anita secina.